Kordovas kalifāts (arābu: الخلافة الأموية في الأن) bija musulmaņu valsts, kas laikā no 929. līdz 1031. gadam pastāvēja Pireneju pussalas dienvidrietumos. Tās galvaspilsēta bija Kordova.

Kordovas kalifāts
arābu: الخلافة الأموية في الأن

 

929. gads – 1031. gads
Location of {{{sugasvārds}}}
Location of {{{sugasvārds}}}
Kordovas emirāts
Pārvaldes centrs Kordova (Spānija)
Valoda(s)
Reliģija Islāms (oficiālā), Kristietība, Jūdaisms
Valdība teokrātiska Monarhija
Vēsture
 - Dibināta 929. gads
 - Likvidēta 1031. gads
Platība
 - 1000[1] 600 000 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1000[1]. gadā 10 000 000 
     Blīvums 16,7 /km² 

Valsts ģenēze labot šo sadaļu

756. gadā Umajādu princis Abd al Rahmans I atteicās pakļauties Abāsīdu kalifātam ar centru Damaskā un panāca Kordovas emirāta neatkarību.

929. gadā emīrs Abd el Rahmans III pasludināja sevi par kalifu, lai nostiprinātu savu statusu attiecībā pret Abāsīdu kalifātu ar centru Bagdādē un Fatimīdu kalifātu ar centru mūsdienu Tunisijā.

XI gs. valsti pārņēma iekšējas jukas (laikā no 1009. līdz 1031. gadam viens otru tronī nomainīja 6 kalifi, no kuriem nevienam nebija reālas varas). 1031. gadā pēdējo kalifu Hišamu III gāza no troņa un valsts atkal sašķēlās daudzos emirātos, no kuriem nozīmīgākais bija Granādas emirāts, kurš pastāvēja līdz pat 1492. gadam.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Taagepera, Rein (September 1997). "Expansion and Contraction Patterns of Large Polities: Context for Russia". International Studies Quarterly. 41 (3): 495. doi:10.1111/0020-8833.00053. JSTOR 2600793. Retrieved 7 September 2018.

Ārējās saites labot šo sadaļu