Konstantīns Čerņenko
Konstantīns Čerņenko (krievu: Константин Устинович Черненко; dzimis 1911. gada 24. septembrī [v.s. 11. septembrī], miris 1985. gada 10. martā) bija PSRS politiķis, Padomju Savienības komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs no 1984. gada 13. februāra līdz 1985. gada 10. martam. PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs no 1984. gada 11. aprīļa līdz 1985. gada 10. martam.[1]
| Konstantīns Čerņenko Константин Устинович Черненко | |
|---|---|
 Konstantīns Čerņenko | |
| PSKP CK ģenerālsekretārs | |
|
Amatā 1984. gada 13. februāris — 1985. gada 10. marts | |
| Priekštecis | Jurijs Andropovs |
| Pēctecis | Mihails Gorbačovs |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1911. gada 24. septembrī [v.s. 11. septembrī] Jeņisejas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Krievija) |
| Miršanas dati |
1985. gada 10. martā (73 gadu vecumā) Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija) |
| Tautība | krievs |
| Politiskā partija | PSKP |
| Dzīvesbiedrs(-e) |
Faina Čerņenko Anna Čerņenko |
| Reliģija | bez reliģijas (ateists) |
| Paraksts |
 |
Čerņenko valdīšana labot šo sadaļu
72 gadus vecais Čerņenko bija smagi slims un viņa ievēlēšana bija pēdējais Politbiroja vecās gvardes mēģinājums noturēt varu. Centrālkomitejas veterāns Čerņenko daļēji apturēja Andropova iesāktās korupcijas izmeklēšanas un vērienīgās darbinieku izmaiņas. Taču Čerņenko uzstāja, ka jāturpina palielināt vieglās rūpniecības preču ražošana un jāsamazina aizsardzības budžets. Šo nesaskaņu dēļ Čerņenko no amata atbrīvoja PSRS Ģenerālštāba priekšnieku maršalu Nikolaju Ogarkovu.[2] 1984. gada maijā Ogarkovs publicēja rakstu, kurā aizstāvēja militārās varenības pieaugumu. Tas bija pretrunā ar partijas vadības centieniem vairāk uzmanības veltīt civilajai ražošanai.
Čerņenko turpināja Andropova iesāktās runas pret varas koncentrēšanos partijas nomenklatūras un birokrātijas rokās, brīdinot, ka iesāktajām ekonomiskajām izmaiņām (ko parasti dēvēja par zinātniski-tehnisko revolūciju) drīz sekos politiskās. Tādējādi jau pirms Gorbačova nākšanas pie varas partijas augstākā vadība ideoloģiski bija gatava reformām.
Čerņenko turpināja Andropova iesākto cīņu pret korupciju un sociālistiskā īpašuma izzagšanu. Tika piespriesti un izpildīti vairāki nāvessodi. Nošāvās Brežņeva draugs, Iekšlietu ministrs Ščolokovs. Turpinājās aresti Uzbekijas PSR, kur kokvilnas krāpniecības rezultātā valstij bija nozagti 2 miljardi rubļu. Lai arī augsta līmeņa korupcija bija izplatīta daudzās republikās, politiskā līdzsvara dēļ izmeklēšanas aprobežojās ar Vidusāziju un Aizkaukāzu.[3]
Čerņenko vēlējās panākt Gorbačova ievēlēšanu par Centrālkomitejas otro sekretāru, taču tam pretojās daļa Politbiroja, premjera Tihonova vadībā, kas uzskatīja par lauksaimniecību atbildīgo Gorbačovu par nepieredzējušu lielajā politikā. Tihonovs pats cerēja uz ģenerālsekretāra posteni, kuru varētu mantot viņa atbalstītāji Politbirojā Romanovs un Dolgihs. Gorbačovu atbalstīja ietekmīgais Aizsardzības ministrs Ustinovs. Lai arī formāls lēmums izpalika, slimā Čerņenko vietā sapulces parasti vadīja Gorbačovs. Kā atbildīgais par lauksaimniecību, viņš bieži kritizēja pārtikas pārstrādes nozari par lielajiem ražas zaudējumiem, par problēmām ar produktu pārstrādi un uzglabāšanu, kas padara bezjēdzīgas visas lielās investīcijas ražu celšanā.
Lai nodrošinātu ražošanu ar darbaspēku, skolās ieviesa vienu darba dienu, kad mācību vietā skolēni devās uz ražotnēm apgūt amatu un veikt fizisku darbu. Tas pasliktināja izglītības kvalitāti. Lai izbrīvētu šo dienu, skolu programmās samazināja humanitāro stundu skaitu. Skolēnus par darbaspēku pārvērst neizdevās, toties smagi cieta izglītības kvalitāte. Vienīgie ieguvēji bija skolotāji, kam algas pieauga par aptuveni 30%.[3]
1985. gada 9. janvārī Politbirojs piedāvāja Čerņenko doties pensijā. Ierosinājumu kā parasti noraidīja. Februāra beigās TV parādīja knapi dzīvo Čerņenko piedalāmies Augstākās Padomes vēlēšanās. 10. martā viņš beidzot nomira.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Īsa biogrāfija (krieviski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. martā. Skatīts: 2008. gada 27. decembrī.
- ↑ The Leadership Transition Period
- ↑ 3,0 3,1 «От «застоя» к реформам. СССР в 1977—1985 гг.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 24. februārī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Konstantīns Čerņenko.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jurijs Andropovs |
PSKP CK ģenerālsekretārs 1984-1985 |
Pēctecis: Mihails Gorbačovs |