Klintons Džozefs Deivisons (Clinton Joseph Davisson, 1881. gada 22. oktobrī - 1958. gada 1. februārī) - ASV fiziķis. 1937. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par elektronu difrakcijas atklāšanu.[1] Prēmija tika piešķirta arī Džozefam Tomsonam, kurš veica šo atklājumu neatkarīgi no Deivisona.

Klintons Deivisons
Clinton Davisson
Klintons Deivisons (pa kreisi)
Klintons Deivisons (pa kreisi)
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 22. oktobrī
Blūmingtona, Ilinoisa, ASV
Miris 1958. gada 1. februārī (76 gadi)
Šarlotsvila, Virdžīnija, ASV
Pilsonība ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Prinstonas Universitāte,
Kārnegī institūts,
Bella laboratorija,
Virdžīnijas Universitāte
Alma mater Prinstonas Universitāte,
Čikāgas Universitāte
Pasniedzēji Ovens Ričardsons
Sasniegumi, atklājumi elektronu difrakcija
Apbalvojumi 1937. gada Nobela prēmija fizikā

Dzimis Ilinoisas vidienes pilsētā Blūmingtonā. Vidusskolā mācījās Blūmingtonā. 1902. gadā sāka studēt Čikāgas Universitātē. Paralēli no 1905. gada Deivisons pēc Roberta Milikena rekomendācijas strādāja Prinstonas Universitātē, kur 1991. gadā ieguva doktora grādu. Doktora darba vadītājs viņam bija Ovens Ričardsons, kura māsu Šarloti viņš apprecēja 1911. gadā.

Pēc doktora grāda iegūšanas, Deivisons strādāja Karnegī Tehnoloģijas unstitūtā, bet 1917. gadā sāka strādāt kompānijā Western Electric (vēlāk Bella laboratorijā). 1927. gadā Deivisons veica Deivisona-Germera eksperimentu, kas pierādīja elektronu difrakciju. No 1946. līdz 1956. gadam viņš strādāja Virdžīnijas Universitātē.

Deivisona vārdā nosaukts Mēness krāteris no Zemes neredzamajā pusē.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Apbalvojumi
Priekštecis:
Viktors Hess
Kārls Deivids Andersons
Nobela prēmija fizikā
1937
kopā ar Džordžu Tomsonu
Pēctecis:
Enriko Fermi