Kernave
Kernave (lietuviešu: Kernavė, vācu: Kernowen) jeb Ķērnava bija Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsēta no ķēniņa Traideņa (1269—1282) līdz ķēniņa Ģedimina valdīšanas laikam (1316—1341), kad par Lietuvas dižkunigaitijas jauno galvaspilsētu ap 1323. gadu kļuva Viļņa.[1]
| Kernave | |
|---|---|
 Kernaves pilskalni | |
  Kernave  Kernave | |
| Atrašanās vieta |
 Lietuva, Širvintu rajona pašvaldība |
| Koordinātas | 54°53′00″N 24°51′00″E / 54.883333°N 24.85°EKoordinātas: 54°53′00″N 24°51′00″E / 54.883333°N 24.85°E |
| Vēsture | |
| Periodi | viduslaiki |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | arheoloģisks piemineklis |
| Mājaslapa | https://www.kernave.org/ |
| Oficiālais nosaukums: Kernaves arheoloģiskā vieta (Kernaves kultūras liegums) | |
| Tips | Kultūra |
| Kritērijs | iii, iv |
| Iekļauts | 2004 (28. sesija) |
| Aizsardzības nr. | 1137 |
| Valsts |
Lietuva |
| Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
Atrodas Širvintu rajonā pie Neres upes, ap 35 km uz ziemeļrietumiem no Viļņas. 1989. gadā Kernavē tika nodibināts Lietuvas valsts kultūras rezervāts, 2004. gadā Kernaves arheoloģisko kompleksu iekļāva UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Vēsture labot šo sadaļu
Neres krastos vienuviet atrodas četri pilskalni, kuriem pieeju sargājis vēl viens pilskalns. Ķēniņa pils bija Ziedokļa kalnā (2 ha), amatniecība un tirdzniecība koncentrējās Pils kalnā. Senpilsētā bija blīva apbūve un plēstiem kokiem klātas ielas. Netālu atrodas 6 ha liela senpilsēta un uzkalniņu kapulauks.
Kernaves pils pirmo reizi rakstos minēta Livonijas Atskaņu hronikā sakarā 1279. gada karagājienu uz Kernavi Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā. Kernaves pilsētu un pili Livonijas ordeņa karavīri nopostīja 1390. gadā un pēc tam tā vairs netika atjaunota.
Vēl 1413. gada ziemā Žilbērs de Lanuā, kas no Daugavpils uz Viļņu cauri tagadējai Aukštaitijai divas dienas un divas naktis ceļoja pāri septiņiem vai astoņiem lieliem aizsalušiem ezeriem cauri milzīgam mežam, neatrodot nevienas cilvēku mītnes, līdz nonāca vienā no ķēniņa Vītauta pilīm, ko viņš nosaucis par Court de Roy (no franču valodas — Ķēniņpils'). No šīs pils līdz Viļņai bija daudz ciemu, lieli ezeri un meži.[2]
Vairāk kā 450 gadus Kernaves pilskalni bija pamesti un apauguši ar mežu. Pirmos arheoloģiskos izrakumus 19. gadsimta vidū veica brāļi Tiškeviči, vēlāk V. Sirokomla. Kopš 1967. gada lietuviešu studenti Kernaves pilskalnos sāka pulcēties uz vasaras saulgriežu Rasas svētkiem, ko padomju varas iestādes mēģināja izskaust. 1979. gadā izrakumus atsāka Viļņas Universitātes arheologi 1979. gadā, ko turpināja Lietuvas Vēstures institūta arheologi (1980—1983).
Mūsdienās labot šo sadaļu
Mūsdienās Kernavē ir izveidots muzejrezervāts.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Kernavė. Visuotinė lietuvių enciklopedija. Skatīts: 2023-01-15.
- ↑ «Izvilkumi no franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmā puse).». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 9. novembrī. Skatīts: 2014. gada 3. maijā.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kernave.- Oficiālā tīmekļa vietne
- Kernaves pils iespējamie attēli Arhivēts 2012. gada 4. augustā, Wayback Machine vietnē. (lietuviski)
