Kazahu haniste

Kazahu haniste (kazahu: قازاق حاندىعى, Қазақ хандығы; Qazaq handyğy) bija kazahu valsts (1465—1781) Kazahstānas teritorijā. Pēdējā galvaspilsēta Tirkistana atrodas tagadējā Turkestānas apgabalā.

Kazahu haniste Jesimhana valdīšanas laikā (ap 1600. gadu).

Kazahu orda (Kasaccia Horda) 1780. gadā izdotā kartē.

Vēsture

Kazahu valsti Zelta Ordas sabrukuma laikā nodibināja tās hana Baraka (Барак-хан, 1423—1426, 1427—1428) radinieki Kerejs un Žanibeks, kas sacēlās pret Abulhairhanu, kas 1428. gadā bija kļuvis par atdalījušās Uzbeku hanistes valdnieku. Tajā laikā Ordas hanu pēcnācēju cīņu rezultātā radās arī Kazaņas haniste (1438), Krimas haniste (1441), Nogaju Orda (pēc 1440. gada), Astrahaņas haniste (1466) un Tjumeņas haniste (1468), kas vēlāk tika pārdēvēta par Sibīrijas hanisti.

Pēc Abulhairhana nāves 1469. gadā par kazahu hanu galvaspilsētu kļuva Siganaka tagadējā Kizilordas apgabalā. Pēc valsts līdzdibinātāja Žanibekhana dēla Kasimhana nāves 1518. gadā sabruka kazahu vienotība un 1526. gadā Kazahu haniste sadalījās trīs karojošās ordās, kuras 1538. gadā atkal apvienoja Kasimhana dēls Haknazarhans.

Pēc Taukehana nāves 1718. gadā kazahi atkal sadalījās trīs ordās, kas pastāvīgi karoja ar Džungārijas hanisti. Par Vecākās ordas galvapilsētu 1729. gadā kļuva Taškenta, tagadējā Uzbekistānas galvaspilsēta. No 1731. līdz 1742. gadam kazahu ordas noslēdza līgumus ar Krievijas Impēriju, kas uzcēla cietokšņus to teritorijā. Ablaihans (1771–1781) uz neilgu laiku apvienoja kazahus vienā valstī un atteicās atzīt Krievijas Impērijas protektorātu. Centrālāzijas ekspansijas sākuma posmā 1798. gadā Krievijas Impērija anektēja agrākās Kazahu hanistes ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz 1820. gadiem. 1863. gadā kazahu apdzīvotās teritorijas sadalīja Turkestānas ģenerālgubernatūrā dienvidos un Stepes novadā ziemeļos.

Galvaspilsētas

Tirkistanas cietokšņa sienas rekonstrukcija.

• Sozaka (Sozaq, Созақ, 1465—1469, 1511—1521) tagadējā Turkestānas apgabalā
• Siganaka (Syğanaq, Сығанақ, 1469—1511, 1521—1599) tagadējā Kizilordas apgabalā
• Tirkistana (Түркістан, 1599—1729) tagadējā Turkestānas apgabalā

Valdnieku saraksts

Jesimhana (1598–1628/35) mauzolejs Tirkistanā.

• Kereihans (Керей хан, ap 1428–1459)
• Žanibekhans I (Әз-Жәнібек хан, ap 1440–1480), pārcēla hana mītni uz Siganaku
• Burundukhans (Бұрындық хан, 1480/88–1509/1511)
• Kasimhans (Қасым хан, 1480/1511–1518), viens no varenākajiem kazahu haniem, pārcēla hana mītni atpakaļ uz Sozaku
• Mamašhans (Мамаш хан, 1518–1523), atkal pārcēla hana mītni uz Siganaku
• Tahirhans (Тахир хан, 1523–1530/1533)
• Haknazarhans (Хақназар хан, 1538–1575/1580), viens no varenākajiem kazahu haniem, kas atkal apvienoja sadalījušos valsti
• Šigaihans (Шығай хан, 1575/80–1582)
• Tauekelhans (Тәуекел хан, 1575/86–1598)
• Jesimhans (Есім хан, 1598–1628/35), viens no varenākajiem kazahu haniem, pārcēla hana mītni uz Tirkistanu
• Žanibekhans II (Жәнібек хан Есімұлы, 1628–1643)
• Žangirhans (Жәңгір хан, 1643–1652)
• Batirhans (Батыр хан, 1652–1680)
• Taukehans (Тәуке хан, 1680–1715)
• Kaipinhans (Қайып хан, 1715–1718)
• Ablaihans (Абылай хан, 1771–1781)

Literatūra

• Казахское ханство / Д. Ю. Арапов, А. Ш. Кадырбаев. Большая российская энциклопедия [Электронный ресурс], 2018.
• Сарсембаев М. А. Казахское ханство как суверенное государство средневековой эпохи. ГУ «Институт законодательства Республики Казахстан». Астана: 2015. — 342 с. — ISBN 978-601-7366-19-3.

Ārējās saites

• История Средневекового Казахстана. ISBN 9965-05-750-8. Атамура, 2003 (krieviski)
• КАЗАХСКОЕ ХАНСТВО В СИСТЕМЕ МЕЖДУНАРОДНЫХ ОТНОШЕНИЙ ЕВРАЗИИ Arhivēts 2018. gada 11. septembrī, Wayback Machine vietnē.
• Правители Казахского ханства Arhivēts 2020. gada 26. maijā, Wayback Machine vietnē.
• Казахское ханство во второй половине XV — начале XVI вв.
• Урус-хан. Казахское ханство
• Туркестан — столица Казахского ханства