Kauja pie Omuļiem

Kauja pie Omuļiem; Battle of Hummelshof
	Daļa no Lielais Ziemeļu karš
	; nezināma autora kaujas attelojums vara gravīrā (1733)
Datums	1702. gada 18. jūlijs (O.S.); 1702. gada 19. jūlijs (Zviedru kalendārs); 1702. gada 29. jūlijs (N.S.)
Vieta	Hummelshofa, Zviedru Livonija; (tagad Hummuli, Igaunija)
Iznākums	Krievu uzvara
Karotāji
Zviedrijas impērija	Krievijas cariste
Komandieri un līderi
Volmārs fon Šlipenbahs	Boriss Šeremetjevs
Spēks
6 000 vīru; 17 lielgabali	20 000–23 969 vīru; 24 lielgabali
Zaudējumi
2 000 nogalināti un vairāk kā 1 000 ievainoti un sagūstīti	1 000–4 000 nogalināti un ievainoti

Kauja pie Omuļiem bija viena no lielajām kaujām starp zviedru un krievu karaspēku Lielā Ziemeļu kara pirmajā periodā. Tā notika 1702. gada 18. jūlijā pie Omuļu muižas (vācu: Hummelshof), tagadējā Igaunijā netālu no Latvijas robežas.

Kaujas norise un tās sekas labot šo sadaļu

1701. gada rudenī krievu dragūnu pulki (ap 40 000 vīru) Borisa Šeremetjeva vadībā iebruka zviedru pārvaldītajā Igaunijā un pie Omuļiem sakāva Volmāra fon Šlipenbaha komandēto zviedru karaspēka vienību (ap 5700 vīru). Pēc šis uzvaras krievu rokās nonāca visa Ziemeļvidzeme un Igaunija, kas tika kā "ienaidnieka teritorija" pamatīgi izpostīta.

1702. gada beigās Šeremetjevs bieži citētajā vēstulē caram Pēterim rakstīja:

Varenais Dievs un vissvētā dievmāte ir Tavu vēlēšanos piepildījusi. Ienaidnieka zemē vairs nav, ko postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai, lejup pa Veļikajas upi, gar Peipusa ezera krastiem līdz Narvas upes grīvai, ap Tērbatu, aiz Tērbatas [..] Laiuses līdz Rēvelei, 50 verstis pret Rakveri un tālāk no Tērbatas uz augšu pa Mētraines upi līdz Vircezeram, pret Helmi un Karksi, un aiz Karksi līdz 38 verstīm pret Pērnavu, un no Rīgas līdz Valkai: viss ir nopostīts, pilis ir uzspridzinātas. Nekas vairs nav saglabājies bez Pērnavas un Rēveles, un šur tur kāda muiža jūrmalā. Citādi viss starp Rēveli un Rīgu ir izravēts. Apdzīvotās vietas atrodamas tikai uz kartes. Kā klājies postīšanas laikā, zina stāstīt gūstekņi [..] Ko lai es iesāku ar laupījumu?

Starp gūstekņiem bija arī Marta Skavronska (1684-1727), vēlākā Krievijas ķeizariene Katrīna I.

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Sundberg (2010). Sveriges krig 1630-1814. p. 222.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 Northern Wars, Oskar Sjöström^{[novecojusi saite]}Veidne:Cbignore
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 Gordon A. The History of Peter the Great, Emperor of Russia: To which is Prefixed a Short General History of the Country from the Rise of that Monarchy: and an Account of the Author's Life, Volume 1. Aberdeen. 1755. pp. 165–168
↑ Boris Grigorjev & Aleksandr Bespalov (2012). Kampen mot övermakten. Baltikums fall 1700–1710. p. 111.

[Sveriges_krig_1630-1814-1] Sundberg (2010). Sveriges krig 1630-1814. p. 222.

[NorthernWars-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 Northern Wars, Oskar Sjöström^{[novecojusi saite]}Veidne:Cbignore

[Gordon-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 Gordon A. The History of Peter the Great, Emperor of Russia: To which is Prefixed a Short General History of the Country from the Rise of that Monarchy: and an Account of the Author's Life, Volume 1. Aberdeen. 1755. pp. 165–168

[Boris-4] Boris Grigorjev & Aleksandr Bespalov (2012). Kampen mot övermakten. Baltikums fall 1700–1710. p. 111.

[1]

[2]

[3]

[4]