Kategoriju vadība
Kategoriju vadība ir sortimenta pārvaldīšanas process, kurā katra preču kategorija tiek izskatīta kā neatkarīga biznesa vienība. Vēsturiski tiek uzskatīts, ka kategoriju vadība ir mazumtirgotāju veidots jēdziens, kad mazumtirgotājs sadala produktus un preču zīmes pa preču kategorijām — preču grupām, kurās ir ietvertas līdzīgas preces, ar mērķi atvieglot sortimenta pārvaldīšanas procesu. Par preču kategoriju tiek uzskatīti, piemēram, cepumi vai limonādes, vai veļas pulveri, kas nav pārtikas preču kategorija.
Kategoriju vadības definīcija labot šo sadaļu
Kategoriju vadība ir preču sortimenta pārvaldīšanas process, kurā katra preču kategorija tiek izskatīta kā neatkarīga biznesa vienība.
AC Nielsen — viena no pasaules pazīstamākajām konsultācijas kompānijām, kas nodarbojas ar tirgus datu apkopi un analīzi — speciālisti piedāvā sekojošu kategoriju vadības definīciju - kategoriju vadība ir process, kad preču kategorijas pārvalda kā uzņēmējdarbības vienības un saskaņo tās ar mērķi - apmierināt patērētāja vajadzības.[1]
Kategoriju vadības mērķi — maksimālā pircēju apmierinātība un pārdevēju un piegādātāju sadarbības efektivitātes paaugstināšana. Viens no stratēģiskiem soļiem teorijas veidošanas procesā ir tieši pārvērst mārketinga skatu no produktu centrētas teorijas vairāk uz pircēju centrēto teoriju. Tāpēc visveiksmīgākā kategoriju vadības procesa definīcija ir sekojoša:
Kategoriju vadība ir formalizēts process, kura ietvaros kopīgi sadarbojas ražotāji un mazumtirgotāji, lai pārvaldītu biznesa kategorijas kā stratēģiskas biznesa vienības ar mērķi uzlabot biznesa rezultātus, koncentrējoties uz patērētāju vajadzību izprašanu un apmierināšanu.[2]
Kategorijas definīcija labot šo sadaļu
Kategoriju vadības procesā par kategoriju tiek saukta skaidri noteicama un vadāma preču grupa, kuru iespējams noteikt un vadīt. Šo preču grupu patērētājs uztver, kā saistītu un/vai aizvietojamu preču kopumu, kas apmierina viņa vajadzības.[3] Bieži par kategoriju uzskata preces kuras tādā paša veidā izvieto veikalā. Tomēr svarīgi ņemt vērā, ka galveno lomu kategoriju noteikšanā nosaka pats patērētājs. Piemēram, nav pareizi ievietot sausas zupas garšvielu preču kategorijā tāpēc, ka mazumtirgotājs uzskata to par nepieciešamu. Ir nepieciešams noskaidrot patērētāja viedokli, vai viņš uzskata sausas zupas un buljona kubiciņus par produktu līdzīgu garšvielām. Tomēr, ja patērētājs izmanto sausas zupas un buljonus zupas pagatavošanai, bet garšvielas - kā ēdienu piedevu, tiem ir jābūt atšķirīgās preču kategorijās.
8 soļu process labot šo sadaļu
Kategoriju vadība celta uz pamatiem, lai palīdzētu mazumtirgotājiem un ražotājiem sekmīgāk sasniegt patērētāju. Tas ir process, kas izpēta visu, ko grib pircējs. Procesa rezultāts — apmierināts patērētājs, kas kļūst par lojālu patērētāju veikalam.[4] Savukārt patērētāju lojalitāte ir viens no uzņēmuma peļņas garantiem.
Sākotnēji izveidots 8 soļu process. Tomēr ar laiku process modificējas atbilstoši katra konkrēta mazumtirdzniecības uzņēmuma vajadzībām un kompetencei. Daži uzņēmumi sāka pielietot teoriju savām vajadzībām, kā arī vadoties pēc savas pieredzes. Līdz ar to šodien daži izmanto tradicionālo 8 soļu modeli, bet daži to pārveido par 6 vai pat 4 soļu modeli. Praksē uzņēmumi parasti uzsāk izmantot klasisko procesu, bet vēlāk pārveido to atbilstoši savām vajadzībām — izņem darbības, kuras nav tieši aktuālas veikt katru reizi un maina secību atbilstoši uzņēmumā pieņemtiem darbības principiem, stratēģijai un kultūrai.
Sadarbības process labot šo sadaļu
Būtiska kategoriju vadības pieejas izmantošanas atšķirība no tradicionāla biznesa procesa ir tieši sadarbība. Kategoriju vadības procesā sadarbojas visi tirgus dalībnieki: mazumtirgotāji, vairumtirgotāji un ražotāji ar vienu vienīgu mērķi — sasniegt patērētāja apmierinātību. Sadarbības procesā ir nepieciešams sasniegt rezultātu, kad visi tirgus dalībnieki apmainās ar informāciju, kopīgi izstrādā stratēģiju un darbības plānu un pieņem kopīgus lēmumus par stratēģijas sasniegšanas metodēm.[5]
Patērētāju loma kategoriju vadības procesā labot šo sadaļu
Jau pašos mārketinga stratēģijas pamatos bija runa par patērētāja vajadzību apmierinātību, tomēr bija nepieciešams laiks, lai uzņēmumi atzītu patērētāja galveno lomu marketinga stratēģijas plānošanā. Neskatoties uz to, ka korporācija General Electric (ASV) tiek dēvēta par pirmo kompāniju, kas skaidri noformulēja savu mārketinga koncepciju, GE kritiķi sauca šo kompāniju par uzņēmumu „kas pagriezās ar seju pret savu prezidentu un ar muguru pret patērētāju”.[6]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Category Management - Positioning Your Organisation to Win, lpp9
- ↑ ECR Basic Concepts, the 1st ECR Baltic publication Arhivēts 2009. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ ECR Europe Glossary, Category Arhivēts 2018. gada 10. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Te Partnering Group». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 5. decembrī. Skatīts: 2009. gada 14. aprīlī.
- ↑ Category Management - Positioning Your Organisation to Win, lpp23
- ↑ Конкурентный Маркетинг Стратегический подход, Дж. О’Шонесси, Спб Питер, 2002, lpp.22
Skatīties arī labot šo sadaļu
Ārējās atsauces labot šo sadaļu
- ECR Baltic Arhivēts 2009. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē.
- The Partnering Group[novecojusi saite]
- A.C. Nielsen (sales data)
- Category Management site with useful "what is.." page Arhivēts 2009. gada 11. februārī, Wayback Machine vietnē.