Kapadokija
Kapadokija (turku: Kapadokya, grieķu: Καππαδοκία, latīņu: Cappadocia) — sens novads mūsdienu Turcijas teritorijā, Anatolijas pussalas austrumos. Nosaukums cēlies no persiešu Katpatuka, kas nozīmē „Skaisto zirgu zeme”. Vēstures gaitā kapadokijas robežas ir būtiski mainījušās, tāpēc precīzi definēt tā robežas nevar. Rakstos pirmoreiz minēta VI gadsimta beigās p. m. ē.
Vēlajā bronzas laikmetā Kapadokija bija hetu valsts kodols, kur pirmoreiz radās dzelzs apstrāde. Dārija I laikā Kapadokija nonāca nominālā Persijas pakļautībā. 331. gadā Ariarats I nodibināja neatkarīgo Kapadokijas valsti. Ar pārtraukumiem tā nosargāja savu neatkarību līdz 17. gadam, kad Romas imperators Tiberijs to pārveidoja par Romas provinci.
Kapadokija slavena ar īpatnējām klinšu formācijām un tajās izveidotajām alu pilsētam, kuras par slēptuvēm izmantojuši pirmie kristieši. Kristietības vēsturē pazīstami IV gadsimtā dzivojušie Kapadokijas brāļi. Apvidus ir populārs tūrisma objekts.
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kapadokija |