Kanādas sfinkss
Kanādas sfinkss ir bezspalvu kaķis, ar lielām ausīm un krokainu ādu. Kaķa neparastā āriene kombinējas ar kaķim piemītošo tikpat neparasto raksturu. Kanādas sfinkss ir kaķu šķirne, kas necieš vientulību un meklēs kontaktu ar saimnieku.[1]
| Kanādas sfinkss | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | Kanāda, ASV, 20.gs. |
| Īpašības | |
| Svars | 3,5 - 7 kg |
| Apmatojuma veids | Vienkrāsains, divkrāsains, svītrains |
| Apmatojums | Ļoti īss, neredzams, bet sataustāms kā samts |
| Krāsa | Visas krāsas |
| Metiena lielums | Vidēji 4 kaķēni |
| Dzīves ilgums | Apmēram 14 gadi |
| Mājas kaķis (Felis silvestris catus) | |
Vēsture labot šo sadaļu
Šķirnes pamatā ir dabīga mutācija. Kad 1966. gadā Ontārio provincē pūkainai kaķenei piedzima mazuļi, starp kuriem atradās arī viens bezspalvains kaķēns, uzsākās mēģinājumi izveidot jaunu kaķu šķirni. Kad runcis Pruns paaugās, to sapāroja ar māti. Piedzima kaķēni gan ar, gan bez apmatojuma.[2] Šķirnes veidotāji atkal sapāroja māsas un brāļus, lai iegūtu kaķēnus bez apmatojuma. Niecīgais ģenētiskais materiāls noveda pie tā, ka iegūtie runči negribēja pāroties, bet kaķenēm visi mazuļi bija dzīvot nespējīgi, līdz ar to tika izmantoti Devonas reksa kaķi. Rezultātā neviens no mūsdienu sfinksiem nav radniecīgs ar pirmo runci Prunu.[3]
1971. gadā Amerikas felinologu organizācija atņēma šķirnei tās pagaidu statusu, jo ar esošajiem dzīvniekiem nebija iespējams radīt stabilu populāciju. Pēc tam kaķu audzētājs no ASV Toms Smits uzrakstīja šķirnes standartu. 1975. gadā Minesotas štatā (ASV) kādai pūkainai kaķenei piedzima bezspalvains kaķēns. Gadu vēlāk piedzima vēl viens kaķēns — kaķenīte un šis kaķu pāris kļuva par īstajiem Kanādas sfinksu saimes cilts dibinātājiem. Pēc pāris gadiem Toronto ielās atrasti vēl pāris kaili mazuļi. Tie aizceļoja uz Holandi, un kļuva par Kanādas sfinksu atzaru Eiropā. Par Kanādas sfinksu ilgdzīvošanas čempionu kļuvis Toronto atrasts kaķēns, kuru saimnieki nosauca par Bembiju — viņš nodzīvoja līdz 19 gadu vecumam.[2]
Izskats labot šo sadaļu
Lai arī pieņemts uzskatīt, ka sfinksam nav apmatojuma, tomēr tā tas gluži nav. Ādu sedz ļoti plāni matiņi, tie ir ļoti īsi, neredzami, bet sataustāmi. Pieskaroties ādai, tā ir kā zamšāda.[3] Kanādas sfinkss izceļas ar ļoti atlētisku augumu. Šie ir vienīgie kaķi, kas svīst un uzturoties saules staru ietekmē gūst iedegumu. Sfinksa acis pēc formas atgādina citronu, tās ir lielas un izteiksmīgas. Ķermeņa krāsojums var būt dažāds — vienkrāsains, divkrāsains un svītrains. Kaķēni ir izteikti krokaini, taču tiem pieaugot, krokām obligāti jābūt uz galvas, kakla un vēdera. Lielai daļai sfinksu nav ne uzacu, ne ūsu. Sfinksu priekškājas ir īsākas par pakaļkājām, tādēļ sfinksu gaita atšķirībā no citiem kaķiem šķiet daudz cēlāka. Aste atgādina pātagu — cieta un sašaurinās virzienā uz galu. Sfinksiem ir ķīļveida galva ar ļoti izteiktiem vaigu kauliem. Ausis tiem ir ļoti lielas — jo lielākas ausis, jo vērtīgāks kaķis.[4]
Raksturojums labot šo sadaļu
Tā kā sfinksiem nav kažoka atšķirībā no citiem dzīvniekiem, tad tiem patīk piespiesties cilvēkiem un dzīvniekiem.[3] Sfinksu īpatnība ir tā, ka tiem patīk gulēt kopā ar saimnieku zem segas. Kažoka trūkums padara kaķa ādu ļoti siltu. Sfinksa ķermeņa temperatūra var sasniegt 42 grādus.[2] Sfinksiem raksturīga ekstraverta uzvedība. Tie ir ļoti enerģiski, inteliģenti, zinātkāri un ļoti pieķeras savam saimniekam.[3] Kanādas sfinkss ir kaķis — suns, kas visur seko saimniekam, atnes aizmestu bumbiņu.[4] Gluži kā citi kaķi, arī sfinksi cilvēkiem var izraisīt alerģisku reakciju. Šajā gadījumā tas nav spalvu dēļ, bet gan kaķa siekalās un taukaudos atrodamais proteīns Fel d1, kas ir lipīgas olbaltumvielas.[3]
Veselība labot šo sadaļu
Kanādas sfinkss tiek atzīts kā veselīga un spēcīga šķirne. Apmatojuma neesamība pirmajās nedēļās var radīt pastiprinātu uzņēmību pret elpceļu infekcijām. Sfinksa ilgstoša uzturēšanās saules staros var radīt saslimšanu ar ādas audzēju. Kaķiem ieteicams lietot barību, kas satur vismaz 80% olbaltumvielas. Pretējā gadījumā tas var izraisīt caureju. Sfinksi ir ļoti jutīgi pret dzīvesvietas maiņu, tas var radīt gremošanas traucējumus. Gluži kā citi kaķi, arī sfinksi var saslimt ar jebkuru kaķiem raksturīgo slimību, tāpēc tie jāvakcinē tāpat kā pārējie kaķi.[3]
- Spastiskais sindroms[5] — Kornvolas reksa, Devonas reksa un sfinksa populācijās sastopama reta ģenētiska slimība, kas pēc ārējām izpausmēm atgādina miopātiju. Pirmie simptomi parādās kaķēniem ap 2—3 mēnešu vecumā. Permanentas muskuļu spazmas (krampji), kas attīstās lāpstiņu reģionā un izplatās tālāk uz kakla, krūšu un priekšķepu muskuļiem. Visi dzīvnieka ķermeņa priekšpuses muskuļi progresīvi saraujas, neļaujot viņam pārvietoties, ēst un beigās elpot. Slimība nav ārstējama. Vienīgais profilakses pasākums, ko vajadzētu ievērot, ir neizmantot atkārtoti vaislas darbam vecākus, kuru pēcnācējiem tika konstatēta minētā kaite. Vainīgais gēns pagaidām nav atklāts.
- Hipertrofiskā kardiomiopātija[6] — sirds slimība, kuras rezultātā ir sabiezēta sirds starpsiena, kreisā ventrikula sienas, kā arī pārējais miokards (sirds muskuļslānis)[7]. Biežāk slimo kaķēni un jaunāki dzīvnieki. Slimība pastāvīgi progresē. Hipertrofiskā kardiomiopātija ir visbiežākais šo kaķu pēkšņās nāves iemesls. Bieži slimības pirmās pazīmes tiek atklātas nejauši — vispārējās veselības pārbaudes laikā tiek saklausīts troksnis sirdī, izmainīti sirds toņi. Galīgā diagnoze tiek uzstādīta ar ehokardiogrāfijas palīdzību. Pilnīgi izārstēt hipertrofisko kardiomiopātiju nav iespējams, bet ar zālēm var dzīvniekam nodrošināt diezgan labu dzīves kvalitāti ilgākus gadus. Slimība tiek pārmantota, par ko liecina vispārējie dati, konstatējot to vairākiem vienas līnijas[8] īpatņiem.[9]
Aprūpe labot šo sadaļu
Sfinksiem ir nepieciešama rūpīgāka kopšana atšķirībā no pārējiem kaķiem. Ķermeņa eļļas, kurām normāli vajadzētu absorbēties apmatojumā, sfinksiem uzkrājas uz ādas. Tādēļ sfinksiem reizi nedēļā nepieciešama mazgāšana. Aukstā laikā sfinksi nespēj saglabāt ķermeņa siltumu, tāpēc bieži vien to saimnieki sfinksu ieģērbj dzīvnieku mētelīšos. Lai pieradinātu sfinksu pie kaklasaitītēm, tiem jau piedzimstot ap kaklu jāapliek diedziņš. Sfinksiem ausīs ir ļoti maz apmatojuma vai tā nav vispār, tāpēc kaķiem ausis ir jātīra vismaz reizi nedēļā, ieteicams pirms mazgāšanas. Arī nagi un tiem apkārt esošā āda ir regulāri jātīra, jo zem nagiem sakrājas āda un blaugznas.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Rigalux - Par mums». www.rigalux.lv.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Latvijas Felinoloģiskā Asociācija». felimur.lv.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 «Kanādas Sfinkss». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. februārī. Skatīts: 2013. gada 3. decembrī.
- ↑ 4,0 4,1 «Audzētavas :: MoonCat». mooncat.lvq.[novecojusi saite]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 26. augustā. Skatīts: 2014. gada 2. martā.
- ↑ Silverman, Sarah J.; Stern, Joshua A.; Meurs, Kathryn M. (2012. gada 15. apr.). "Hypertrophic cardiomyopathy in the Sphynx cat: a retrospective evaluation of clinical presentation and heritable etiology". Journal of Feline Medicine and Surgery 14 (4): 246–249. doi:10.1177/1098612X11435040. PMID 22412161.
- ↑ «CatScan — RVC Heart Screening Project: Hypertrophic Cardiomyopathy (HCM)». www.rvc.ac.uk.
- ↑ biol. Dzīvnieku grupa, pasuga, kas cēlusies no viena ciltstēva. http://www.tezaurs.lv/sv/?w=l%C4%ABnija[novecojusi saite]
- ↑ http://www.vetmed.wsu.edu/pets/videos/sphynx/[novecojusi saite]
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kanādas sfinkss |