Kalnu tapirs
Kalnu tapirs (Tapirus pinchaque ) ir tapiru dzimtas (Tapiridae) viena no Latīņamerikas tapiru sugām. Kalnu tapirs ir otrs mazākais tapirs un ir vienīgais, kas dzīvo ārpus tropu lietus mežu biomas.
| Kalnu tapirs Tapirus pinchaque (Roulin, 1829) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Tapiri (Tapiridae) |
| Ģints | Tapiri (Tapirus) |
| Suga | Kalnu tapirs (Tapirus pinchaque) |
| Izplatība | |
 Teritorijas, ko apdzīvo kalnu tapirs | |
 Kalnu tapirs Vikikrātuvē | |
Kalnu tapiri dzīvo tropu un subtropu mitrajos mežos - miglas mežos un paramo biomā, kas atrodas Andu kalnos starp pēdējo tropu meža līniju un sniega līniju (3800 metri virs jūras līmeņa - 5000 metri virs jūras līmeņa). Kalnu tapiru var sastapt Andu kalnos Kolumbijā, Ekvadorā un Peru[1].
Peru kalnu tapira aizsardzībai ir izveidots Nacionālais parks (National Sanctuary Tabaconas Namballe). Kalnu tapiram ir nepieciešams pārvietoties no mitrajiem tropu mežiem uz paramo un atpakaļ, tos nevar ierobežot tikai vienā no biomām. Kalnu tapirs migrē starp 1950 metriem virs jūras līmeņa un 4400 metriem virs jūras līmeņa. Šajā zonā temperatūra var nokristies zem 0 pēc Celsija, tādēļ kalnu tapiram ir nepieciešams biezs kažoks. Lietus sezonas laikā kalnu tapirs uzturas tropu mežu biomā, bet sausajā sezonā, tas dodas uz paramo, jo tur ir mazāk kukaiņu un zemākas temperatūras.
Kalnu tapiri ir visapdraudētākie no visiem tapiriem. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka ap 2014. gadu kalnu tapiri būs izmiruši. Mūsdienās savvaļā ir apmēram 2500 indivīdu. Zoodārzos ir ļoti maz šo dzīvnieku. Un tikai daži pāri nebrīvē reproducē bērnus; tie ir zoodārzi Losandželosā, Koloradospringsā un Sanfrancisko. Mītnes zemēs zoodārzos nav neviena kalnu tapira. Kopumā zoodārzos ir 9 kalnu tapiri, kas ļoti ierobežo to pavairošanu, jo visi ir tuvi radinieki (cēlušies no 1 pāra)[2].
Izskats labot šo sadaļu
.jpg)
Kalnu tapiru ir viegli atšķirt no citiem tapiriem, jo tam ir biezs kažoks. Kažoks ir tumši pelēks vai melns, toties apakšlūpa ir gandrīz balta. Dažreiz arī vaigi ir gaišāk pelēki nekā pārējais apspalvojums. Pieauguša kalnu tapira ķermeņa garums ir apmēram 1,8 m, augstums skaustā 75 - 100 cm, svars 150-225 kg[3]. Mātītes ir lielākas nekā tēviņi. Tāpat kā visiem tapiriem, tiem ir īsas, resnas astes un garš, kustīgs snuķis. Priekškājām ir 4 pirksti, pakaļkājām 3 pirksti.
Ieradumi labot šo sadaļu
Kalnu tapiri savstarpēji sazinās ar spalgiem svilpieniem. Tēviņi mēdz kosties, savstarpēji cīnoties par mātītes uzmanību pārošanās sezonā. Pārējā laikā kalnu tapiri ir izteikti vienuļnieki, kas lielāko dienas daļu pavada ganoties, apstaigājot savu personīgo taku. Lai arī tapirs atstāj smagnēja dzīvnieka iespaidu, tas diezgan ātri pārvietojas pa kalnu stāvajām kraujām. Tāpat kā citi tapiri, arī kalnu tapiri mīl peldēties un vārtīties dubļos.
Kalnu tapiri ir nakts dzīvnieki, un ir aktīvi no saulrieta līdz saullēktam. Dienu tie pavada guļot. Kalnu tapiri mēdz pacelties pakaļkājās, lai aizsniegtu augstākus koku zarus. Kalnu tapiri kalnos meklē arī dabīgos minerālsāļu avotus. Redze tapiriem ir slikta, bet tiem ir ļoti laba oža un dzirde. Uz snuķa gala ir īsi matiņi, kas darbojas kā taustes sensori[4].
Kalnu tapira tēviņi iezīmē savu teritoriju ar fekāliju kaudzītēm un urīnu, kā arī tie mēdz berzēties pret lielākiem kokiem, atstājot savu smaržu koka stumbrā. Mātītes reizēm dara to pašu. Tapiru teritorijas pārklājas, bet viena tapira teritorija ir apmēram 8 kvadrātkilometrus liela.
Tapiru galvenie ienaidnieki bez cilvēka ir jaguāri un pumas[5]. Tomēr vislielāko ļaunumu nodara cilvēku saimniekošana; mežu izciršana, lauksaimniecības paplašināšana, malumedniecība.
Reprodukcija labot šo sadaļu
Mātītei grūsnība ilgst 400 dienas, parasti piedzimst viens mazulis, ļoti reti piedzimst divi. Mazulis piedzimst apmēram 7 kg smags, un kā visiem tapiriem mazulim ir brūns apspalvojums ar svītrām un lāsumiem, kas ļauj mazajam tapiram labi noslēpties no plēsējiem. Atšķirībā no tropu brālēniem kalnu tapira mazulim ir pūkains kažoks tāpat kā vecākiem, kas to silda aukstajos kalnu vējos. Apmēram gada vecumā apspalvojums ir ieguvis pieauguša tapira krāsu. Kalnu tapiri sasniedz dzimumbriedumu trīs gadu vecumā. Tapiri dzīvo līdz 30 gadiem.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Tapirus pinchaque (Mountain Tapir, Andean Tapir, Woolly Tapir)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 8. februārī.
- ↑ IUCN/SSC Tapir Specialist Group - Mountain Tapir, Page 1 - Action Plan, 1997
- ↑ «Tapir Specialist Group-The Mountain Tapir». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 28. septembrī. Skatīts: 2007. gada 28. septembrī.
- ↑ ADW: Tapirus pinchaque: Information
- ↑ Mountain Tapir: The Animal Files