Kalniešu pagasts

pagasts Krāslavas novadā

Kalniešu pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Daugavas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Krāslavas, Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas pagastiem un pa Daugavu ar Kaplavas pagastu.

Kalniešu pagasts
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Kalnieši
Kopējā platība:[1] 112,3 km2
 • Sauszeme: 107,6 km2
 • Ūdens: 4,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 497
Blīvums (2023): 4,6 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Kalniešu pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes: Lileja, Solodka, Stirna, Šaltupe, Tabakerka, Zīmeļa.

Ezeri: Apeineišu ezers, Calms, Čaupu ezers, Dauguļu ezers (Šterenberga ezers), Dolģiņkoje, Dorotpoles ezers, Dziļais ezers), Gluhoje, Krugļeņkoje, Lukštānu ezers, Maču ezers, Mazais Dorotpoles ezers, Mjaļina, Noviku ezers, Paslava, Prūdeņš, Purva ezers, Riņģis (Rinču ezers), Silavu ezers, Stirns, Šlapuks, Trestišku ezers, Ustubnīks, Vaičuku ezers, Vikaiņu ezers, Zīmeļs.

Vēsture labot šo sadaļu

1471. gadā Indricas ordeņa nocietinājumā notika Daugavpils komtura un Rēzeknes fogta sarunas ar Lietuvas dižkunigaitijai pakļauto Polockas vaivadu.

17. gadsimtā tika uzcelta Indricas katoļu baznīca. Līdz 1920. gada agrārajai reformai tagadējā Kalniešu pagasta teritorijā atradās Baltiņu, Indricas, Mazindricas, Stirnišķu un Taulinovas muižas.[4]

1945. gadā Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā izveidoja Kalniešu ciema padomi. Krāslavas rajona Kalniešu ciemam 1950. gadā pievienoja likvidēto Niedrītes ciemu, 1960. gadā — Baltiņu ciema kolhoza «Daugava» teritoriju, 1965. gadā — Krāslavas ciema kolhoza «Daugava» teritoriju, 1966. gadā — likvidēto Baltiņu ciemu.[5]

1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kalniešu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 750—    
19592 527−32.6%
19672 255−10.8%
GadsIedz.±%
19791 639−27.3%
19891 202−26.7%
20001 042−13.3%
GadsIedz.±%
2011755−27.5%
2021555−26.5%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kalnieši (pagasta centrs), Andžāni.

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 28092-28097 slejas. Rīga, 1936. gads
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP