Kaaba

musulmaņu svētais templis Mekā (Saūda Arābijā), galvenā musulmaņu svētceļnieku pulcēšanās vieta

Kaaba (arābu: كَعْبَة‎, kaʿbah, izrunā: [ˈkaʕ.ba] — ‘kubs’) ir kubveidīgas formas celtne Saūda Arābijas pilsētā Mekā, Harāma mošejā. Kaaba ir vissvētākā vieta islāmā.[1] Musulmaņi to dēvē par “Dieva māju” (بَيْت ٱللَّٰه, bayt allāh). Kaabas augstums ir 13,1 metrs, pamatnes garums ir 11,0 metri, bet platums 13,8 metri. Katrs Kaabas stūris ir vērsts pret kādu debespusi. Kaabas austrumu stūrī atrodas Mekas Melnais akmens, kas ieskauts sudraba ietvarā. Kaaba ir klāta ar kisvu (melnu zīda drānu) un tās iekšpuse ir tukša, izņemot apgaismojuma lampas un uzrakstus. Pārsega augšpusē ar zeltītiem burtiem ir uzrakstīts teksts no Korāna. Gatavojoties hādžam, katru gadu šī drāna tiek nomainīta. Ramadāna mēnesī Kaaba tiek pārklāta ar baltu drānu. Kaabai ziemeļaustrumu sienā ir vienas lielas, aptuveni 2 m augstas, izdekorētas durvis. Kaaba ir celta no granīta un kaļķakmens, iekštelpas grīdu un sienu apakšējo daļu klāj marmors.

Kaaba
كَعْبَة‎
Kaaba, kuru ieskauj svētceļotāji
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Saūda Arābija Harāma mošeja, Meka, Hidžāzs, Saūda Arābija
Piederība konfesijai islāms
Specifikācija
Augstums (maksimālais) 13,1 m

Ikviens musulmanis jebkur pasaulē salāha (lūgšanas) laikā vērš seju Kaabas virzienā.

Vēsture labot šo sadaļu

Kaabas vecums ir strīdīgs temats, tās agrīnā vēsture ir mītiem un leģendām klāta. Tā kā Kaaba ir pielūgsmes vieta un svētvieta, tad arheoloģiskie izrakumi šeit ir liegti. Balstoties uz islāma tekstiem, šis apvidus bija lūgšanu vieta arī pirms islāma izveidošanās 7. gadsimtā. Kaaba vairākkārtīgi ir pārbūvēta. Pēdējie pārbūves darbi tika veikti 1996. gadā.

Ticējumi labot šo sadaļu

Saskaņā ar Korānu, erceņģelis Gabriels Mekas Melno akmeni nonesa no debesīm un iedeva Ābramam (Ibrāhīmam).[2] Leģenda vēsta, ka akmens sākotnēji bijis balts, bet laika gaitā, uzsūcot svētceļotāju grēkus, kļuvis melns.

Ikviens musulmanis, kas devies svētceļojumā uz Kaabu, nonācis tur, iet septiņas reizes apkārt celtnei un ik reizi noskūpsta Melno akmeni un pieskaras tam.

Saskaņā ar musulmaņu ticējumiem, Kaaba ir pirmā mošeja pasaulē. Korānā tiek apgalvots, ka Ibrāhīms un viņa dēls Ismaīls lika pamatus Kaabai.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Juan Eduardo Campo. Encyclopedia of Islam. Infobase Publishing, 2009. 419. lpp. ISBN 9781438126968.
  2. Sūras 2.127, 3.96, 22.26

Ārējās saites labot šo sadaļu