Kļavu dzimta
Kļavu dzimta (Aceraceae) bija augu dzimta ar 2 ģintīm — kļavas (Acer) un Dipteronia. Tagad abas šīs ģintis ir iekļautas ziepjkoku dzimtā (Sapindaceae).
| Kļavu dzimta | |
|---|---|
 Lauku kļava (Acer campestre) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Ziepjkoku rinda (Sapindales) |
| Dzimta | Kļavu dzimta (Aceraceae) |
 Kļavu dzimta Vikikrātuvē | |
Kļavu ģints ir sugām bagāta ģints. Ģintī ietilpst koki un krūmi un tai raksturīga liela daudzveidība. Latvijā savvaļā dzimta pārstāvēta vienīgi ar parasto kļavu (Acer platanoides). Citas kļavu sugas Latvijā ir introducētas, no tām Tatārijas kļava (Acer tataricum), kalnu kļava (Acer pseudoplatanus) un ošlapu kļava (Acer negundo) Latvijas apstākļos veido dīgtspējīgas sēklas un augi izsējas. Ošlapu kļava Latvijā ir kļuvusi par invazīvu sugu, kuras izplatīšanos samērā grūti apturēt. Kalnu kļavas pāriešana savvaļā vērojama Kurzemē un Zemgalē, bet šī suga un Tatārijas kļava nav uzskatāmas par invazīvām sugām.
Starp Latvijā introducētajām svešzemju sugām ir arī cukura kļava (Acer saccharum), kuras lapa ir Kanādas simbols un lapa ir attēlota arī Kanādas karogā. Cukura kļava Latvijā ir stādīta reti un sastopama atsevišķās kokaugu kolekcijās.
Samērā bieži Latvijā apstādijumos ir stādīta sudraba kļava (Acer sacharinum), diemžēl šai skaistajai kļavai Latvijas apstākļos reti ienākas sēklas.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kļavu dzimta.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)