Kārlis Straubergs

Kārlis Straubergs;
Personīgā informācija
Dzimis	1890. gada 14. jūnijā ; Džūkstes pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1962. gada 10. augustā (72 gadi); Stokholma, Zviedrija
Tautība	latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	folkloristika
Alma mater	Maskavas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi	Latviešu tautas tradīciju pētniecība

Kārlis Straubergs (1890—1962) bija latviešu folklorists, klasiskais filologs, literāts. Latvijas Universitātes filoloģijas doktors un profesors. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1924). Latviešu mitoloģijas pētnieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš.

Dzimis 1890. gada 14. jūnijā Džūkstes pagasta "Lielstraģos". Mācījies Džūkstes Lancenieku skolā (1897—1901), tad Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1901—1903), Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (1903—1909). Studējis klasisko filoloģiju Maskavas Universitātes Klasiskās filoloģijas nodaļā (1909—1916) un Arheoloģijas institūtā (1912—1916). Pirmā pasaules kara laikā atgriezās dzimtenē un vadīja Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas atbalstīto Rīgas latviešu strēlnieku kara muzeja izveidi (1916—1917), pēc Rīgas okupācijas devās uz Maskavu, kur strādāja par skolotāju. Pēc Bermontiādes kauju beigām atkal atgriezās Rīgā un vadīja Kara muzeju, līdztekus bija Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes docents (1919) un Pirmās valsts vidusskolas Rīgā skolotājs, LU profesors (1929), fakultātes sekretārs (1925—1937), dekāns (1937—1939). 1924. gadā K. Straubergs īslaicīgi bija LR izglītības ministrs.^[1] Bijis viens no latviešu studentu korporācijas Fraternitas Livonica dibinātājiem.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Miris 1962. gada 10. augustā Stokholmā, Zviedrijā.^[2]

Brālis — kultūrvēsturnieks Jānis Straubergs (1886—1952).

Apbalvojumi labot šo sadaļu

III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1929)
II šķiras Atzinības krusts (1939)

Pazīstamākie darbi labot šo sadaļu

Antīkā pasaule. Rīga: Latvju Kultūra, 1924. - 231 lpp.
Vispārējās literatūras vēsture. Rīga: A. Gulbis, 56 lpp.
Tautas dziesmas. Rīga: Folkloras krātuves izdevums, 1936.-1939. - 754 lpp. (kopā ar Pēteri Šmitu)
Latviešu buramie vārdi. Rīga: Folkloras krātuves izdevums, 1939.-1941. - 827 lpp
Latviešu tautas paražas. Rīga: Latvju Grāmata, 1944. - 608 lpp.

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XX. sējuma 40 829.—40 832. slejas.
↑ «Miris prof. K. Straubergs — Laiks 1962. gada 15. augusts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 9. martā.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Hugo Celmiņš	Latvijas Izglītības ministrs 1924. gada 27. janvāris — 1924. gada 18. decembris	Pēctecis: Ernests Felsbergs

[1] Latviešu konversācijas vārdnīcas XX. sējuma 40 829.—40 832. slejas.

[2] «Miris prof. K. Straubergs — Laiks 1962. gada 15. augusts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 9. martā.

[1]

[2]