Jaunvārds jeb neoloģisms (no grieķu: νέος (neos) — 'jauns' + λόγος (logos) — 'vārds') ir vārds, kas darināts, lai apzīmētu jaunu jēdzienu vai aizstātu svešas cilmes vārdu. Jaunvārdam saglabājoties aktīvajā vārdu krājumā, tas savu jaunvārda statusu zaudē, taču, ja vārds "neiedzīvojas", tas nonāk pasīvajā vārdu krājumā. Īpaši izceļami latviešu valodas jaunvārdu darinātāji Juris Alunāns, Kronvaldu Atis, Rainis, Andrejs Upīts u.c.[1] Latviešu valodā ir vērojamas pūrisma tendences,[2] kas izpaužas jaunu vārdu darināšanas un lietošanas veicinošu pasākumu rīkošanā kā Gada vārds Latvijā, kurā par gada vārdu ir atzīti tādi jaunvārdi kā zīmols, mēstule,[3] smacenis,[4] glābējsilīte[5] un zibakcija.[6] Jaunvārdu apakškategorija ir okazionālismi.[7]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Jaunvārdi jeb neoloģismi (latviski)
  2. Pūrisms un latviešu valoda Arhivēts 2011. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  3. Gada vārda titulu iegūst "mēstule" (latviski)
  4. Par gada vārdu kļūst "smacenis" (latviski)
  5. Par gada vārdu atzīts "glābējsilīte" (latviski)
  6. Gada vārds — 'zibakcija', nevārds — 'pa lielam', izteiciens — Dombrovska vārsma par krāniem (latviski)
  7. Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata: tabulas, shēmas. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. 5. lpp. ISBN 9984-17-102-7.