Jaungulbenes pagasts

Pagasts

Jaungulbenes pagasts viena no Gulbenes novada teritoriālajām vienībām tā dienvidos. Pagasta centrs atrodas Gulbītī. Robežojas ar sava novada Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastiem, kā arī Madonas novada Dzelzavas pagastu.

Jaungulbenes pagasts
Jaungulbenes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Gulbenes novads
Centrs: Gulbītis
Kopējā platība:[1] 90,6 km2
 • Sauszeme: 87,2 km2
 • Ūdens: 3,4 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 994
Blīvums (2023): 11,4 iedz./km2
Mājaslapa: www.jaungulbene.lv
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Neu-Schwanenburg
krievu: Ново-Гульбенская
Jaungulbenes pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Asarupe, Liede, Olene, Vijata.

Ezeri labot šo sadaļu

Siladzirnavu ezers, Ušurs.

Vēsture labot šo sadaļu

 
Jaungulbenes biedrības karogs (1872).
 
Angļu neogotikas stilā būvētā Jaungulbenes pils pirms Pirmā pasaules kara.
 
Siltā pagastskola (pirms 1940).

Jaungulbenes muiža no 1806. gada piederēja Tranzē dzimtai (Transѐe), tās kungu māja pārbūvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā. Pagasta luterticīgie iedzīvotāji piederēja pie Gulbenes draudzes līdz 1936. gadam, kad atdalīja Jaungulbenes un Vecgulbenes draudzes. Jaungulbenes baznīca uzcelta 1893. gadā un bija Gulbenes draudzes galvenā baznīca.

Līdz 1920. gada agrārajai reformai Jaungulbenes pagastā bija Jaungulbenes (Neu-Schwanenburg) muiža ar Jauno, Silto, Dronenieku, Stukmaņu, Līgo, Bērziņu, Madernieku, Cīrabiržu, Abravas, Gulbīša, Liedeskalna un Siladzirnavu pusmuižām. Jaungulbenes muižu ar pusmuižām 12 246,28 ha kopplatībā sadalīja 511 vienībās (jaunsaimniecībās) un tās centrā iekārtoja lauksaimniecības skolu. Pagastā darbojās sērkociņu stiebriņu fabrika "Švāndorfs", vairāki piensaimniecības uzņēmumi (divas pienotavas un četras krejotavas) un dzirnavas (Siladzirnavas, Līgo dzirnavas, E. Ābeltiņa dzirnavas ar zāģētavu). Skolas: Siltā pagastskola, Daukstu pagastskola, Gulbīša skola, Kaivas skola. Jaungulbenes pilī darbojās divgadīga lauksaimniecības skola.[4]

1935. gadā Madonas apriņķa Jaungulbenes pagasta platība bija 252 km² un tajā dzīvoja 4672 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Daukstu, Jaungulbenes, Līgo un Siltāju ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Jaungulbenes ciems ietilpis Gulbenes apriņķī (1947-1949) un Cesvaines (1949-1956) un Gulbenes (1956-2009) rajonos. 1956. gadā Jaungulbenes ciemam pievienoja likvidēto Adulienas ciemu.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaungulbenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Gulbenes novadā.

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 850—    
19592 381+28.7%
19652 147−9.8%
GadsIedz.±%
19792 072−3.5%
19891 911−7.8%
20001 479−22.6%
GadsIedz.±%
20111 179−20.3%
20211 014−14.0%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaungulbene, Gulbītis (pagasta centrs), Abrava, Aduliena, Agrumi, Kaipi, Pauri, Siladzirnavas.

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

  • Antra Liedskalniņa (1930—2000), aktrise.
  • Roberts Apinis (1892—1938), latviešu strēlnieku komandieris un padomju militārais darbinieks, rakstnieks, žurnālists.

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. Latviešu konversacijas vārdnīcas VII. sējuma 14 164-165 slejas
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP