Jaunalūksnes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Alūksnes ezera un Pededzes krastos. Robežojas ar sava novada Alūksnes pilsētu un Ziemeru, Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastiem.

Jaunalūksnes pagasts
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Kolberģis
Kopējā platība:[1] 183,9 km2
 • Sauszeme: 168,6 km2
 • Ūdens: 15,3 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 907
Blīvums (2023): 5,4 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Goldbeck
krievu: Гольдбекская
Jaunalūksnes pagasts Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Hidrogrāfija labot šo sadaļu

Upes labot šo sadaļu

Akaviņa, Alūksne, Ievedne, Jērupīte, Jurenska, Lielā Sarkanīte, Pededze, Sarkanīte, Skolas upīte, Šķiņķupīte, Vidupīte.

Ezeri labot šo sadaļu

Alūksnes ezers, Dūņenieks, Siseņu ezers.

Vēsture labot šo sadaļu

Pēc 1920. gada agrārās reformas Bejas muižu 2714 ha platībā sadalīja 138 vienībās. Kolberģa muižu 1166 ha platībā sadalīja 32 vienībās. Vīsikuma muižu 1129 ha platībā sadalīja 63 vienībās.[4] Pagasta iedzīvotāji piederēja Alūksnes evaņģēliski luteriskajai draudzei. 1935. gadā Valkas apriņķa Bejas pagasta (līdz 1925. gadam Kolberģa pagasts) platība bija 139,2 km² un tajā dzīvoja 2344 iedzīvotāji.[5]

1945. gadā pagastā izveidoja Bejas un Vētraines ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bejas ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. Bejas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vētraines ciemu, 1958. gadā padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju pievienoja Mārkalnes ciemam. 1971. gadā Bejas ciemu pārdēvēja par Jaunalūksnes ciemu un tam pievienoja Alūksnes lauku teritorijas un Mārkalnes ciema padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju. 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Alūksnes pilsētai.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Jaunalūksnes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Pieminekļi labot šo sadaļu

  • Nr. 175.: Garjuru senkapi (Kapu kalns) Garjuros
  • Nr. 2773.-2775.: Kolberģa muižas apbūve (18./19. gs.) - šķūnis, klēts
  • Nr. 2777.: Lāzberģa muižas kungu māja (1821., 1860.)
  • Nr. 176.: Nametkalns (pilskalns) pie bijušās Lāsberģa muižas un Pļavmalām
  • Nr. 177.: Raudziņkalns (senkapi) starp Jaunsproģiem, Zemgaļiem un Smilgām
  • Nr. 178.: Siseņu (Garasīmu) pilskalns, starp Siseņiem un Garasīmiem
  • Nr. 179.: Smiķu senkapi starp Smiķiem un Lenkavu

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 000—    
19592 086−30.5%
19671 850−11.3%
GadsIedz.±%
19791 749−5.5%
19891 515−13.4%
20001 442−4.8%
GadsIedz.±%
20111 108−23.2%
2021920−17.0%

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kolberģis (pagasta centrs), Beja, Garasimi, Garjuri, Lāčudārzs, Ploskums, Tereški, Visikums.

Ievērojamas personības labot šo sadaļu

  • Jūlijs Kupčs (1882—1962), latviešu luterāņu mācītājs un politiķis;

Saimniecība labot šo sadaļu

Transports labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas I sējuma 2036 sleja. Rīga: 1927.-1928.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. CSB

Ārējās saites labot šo sadaļu