Japānas Impērija

(Pāradresēts no Japānas impērija)

Japānas Impērija (japāņu: 大日本帝國) bija valsts, kas pastāvēja no 1868. gada 3. janvāra, kad notika Meidzi restaurācija, līdz 1947. gada 3. maijam, kad pieņēma jaunu Japānas konstitūciju.[1] Tā ir mūsdienu Japānas priekštece.

大日本帝國
Japānas Impērija

 

1868 – 1947
 

Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Himna
Kimi ga Yo (君が代)
Location of Impērija
Location of Impērija
Japānas Impērija tās maksimālās izplešanās laikā (1942):
  Japāna
  Kolonijas / Mandāti
  Satelītvalstis / Protektorāti / Okupētās teritorija
Pārvaldes centrs Tokija
Valoda(s) japāņu (oficiālā)
Reliģija sintoisms
Valdība Absolūtā monarhija (1868–1889)
Konstitucionālā monarhija (1889–1947)
Imperators
 - 1868–1912 Meidzi
 - 1912–1926 Taišo
 - 1926–1947 Šova
Premjerministrs
 - 1885–1888 Ito Hirobumi (pirmais)
 - 1946–1947 Šigeru Jošida (pēdējais)
Likumdevējs Impērijas parlaments (kopš 1889)
 - augšpalāta Pēru palāta (1889–1947)
 - apakšpalāta Pārstāvju palāta (kopš 1890)
Vēsture
 - Meidzi restaurācija 1868. gada 3. janvārī
 - Japānas kapitulācija 1945. gada 2. septembrī
 - Jaunā konstitūcija 1947. gada 3. maijā
Platība
 - 1942 7 400 000 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1940. gadā 105 200 000 
Nauda Jena

Vēsture labot šo sadaļu

Japānas salas ilgstoši bija izolētas no ārvalstu ietekmes, tomēr 1854. gadā valsts atvēra savas ostas ārvalstu tirdzniecības kuģiem. Valsti strauji reformēja un pēc dažām desmitgadēm tā jau spēja sacensties ar lielvalstīm. Otrā pasaules kara laikā Japānas Impērija karoja pret Sabiedroto spēkiem. Kara beigās valsts piedzīvoja sakāvi un okupāciju. Līdz ar jaunās konstitūcijas pieņemšanu impērija beidza pastāvēt.

Karogi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu