Jans Berhmans (nīderlandiešu: Jan Berchmans), dzimis 1599. gada 13. martā, miris 1621. gada 13. augustā, bija jezuīts un kopš 1888. gada kanonizācijas - katoļu svētais. Viņš ir arī studentu un ministrantu aizbildnis. Miris pavisam jauns - 22 gadu vecumā, bet jau savas dzīves laikā sasniedza svētumu. Bija pazīstams ar savu dievbijību un pazemību.

Jans Berhmans
jezuīts
Dzimis 1599. gada 13. marts
Flāmu Brabante, Valsts karogs: Beļģija Beļģija
Miris 1621. gada 13. augusts
Roma, Vācu nācijas svētā Romas impērija (tagad Karogs: Itālija Itālija)
Apglabāts Svētā Ignācija baznīca, Roma Karogs: Itālija Itālija
Godā Romas katoļu baznīca
Beatifikācija 1865. — Pijs IX
Kanonizācija 1888. gada 15. janvāris — Leons XIII
Svētvieta Svētā Ignācija baznīca Roma, Karogs: Itālija Itālija
Piemiņas diena 26. novembris
Svētais aizbildnis ministranti, studenti

Biogrāfija labot šo sadaļu

Bērnība labot šo sadaļu

Jans Berhmans piedzima katoļticīgā piecu bērnu ģimenē, Flāmu Brabantes provincē, Beļģijā, toreiz. Diestā. Jau bērnībā Janam bija tādas rakstura īpašības kā sirsnībā, laipnība, atvērtība un dzīvesprieks, kas bija par iemeslu tam, ka ar viņu gribēja draudzēties vienaudži. Krietno tikumu dēļ viņam vēlējās līdzināties arī draugi. No citiem bērniem Jans atšķīrās ar savu dievbijību. Kad zēnam vēl nebija septiņi gadi, viņam jau bija izveidojies ieradums rītos agri celties un kā ministrantam piekalpot divās vai trīs Svētajās Misēs. Viņš ar īpašu uzmanību klausījās svētdienas sprediķi un regulāri devās svētceļojumā uz Šerpenhēveles svētnīcu, kas atradās dažu jūdžu attālumā no viņa dzimtās pilsētas lūdzoties Rožukroni un iegrimstot apcerē.

Zēns bija apveltīts ar gaišu prātu un labu atmiņu, tādēļ mācības viņam viegli padevās. Jans mācījās Diestas ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas uzsāka studijas jezuītu koledžā Mesīnā. Finansiālo grūtību dēļ, ģimene nespēja samaksāt par Jana studijām un tēvs lūdza dēlu apgūt kādu praktisku amatu. Diestes draudzes prāvests piedāvājās segt Jana studiju izdevumus ar noteikumu, ka viņš vēlāk atgriezīsies draudzē un turpinās tajā kalpot, taču Mesīnā Janu spēcīgi uzrunāja jezuītu dzīvesveids, un viņš nolēma pēc studiju beigšanas iestāties jezuītu ordenī. Lai gan tēvs sākumā ar to nebija apmierināts, jo cerēja dēlu redzēt tuvāk ģimenei, kalpojot vietējā diecēzē, tomēr beigās deva savu atļauju un svētību.

Aicinājums labot šo sadaļu

 

1616. gadā Jans iestājās jezuītu ordenī, drīz pēc tam iestājoties arī Svētās Jaunavas brālībā, katru rītu veltot īpašas lūgšanas Dievmātes godam. Piektdienās basām kājām viņš gāja pa pilsētas ielēm, izdzīvojot Jēzus Kristus krusta ceļu. Pēc dažiem mēnešiem, kopš Jana iestāšanās jezuītu ordenī (Jēzus sadraudzībā), nomira viņa māte. Pēc šī notikuma tēvs pameta kurpnieka darbu un iestājās garīgajā seminārā, pēc divu gadu mācībām viņu ordinēja par diecēzes priesteri. Tajā pašā gadā Jans deva ordeņa solījumu un devās uz Antverpeni studēt filozofiju. Pavadot tur dažas nedēļas, viņš saņēma ordeņa vadības rīkojumu filozofijas studijas turpināt Romā. Ceļu līdz Romai Jans veica kājām, nesdams uz savas muguras viu, kas viņam piederēja, kopumā veicot vairāk nekā 300 jūdzes.

Pēc diviem gadiem Jans nokārtoja filozofijas eksāmenus, pēc kuriem viņu uzaicināja piedalīties filozofiskās diskusijās kādā Grieķijas mācību iestādē, kuru tolaik vadīja dominikāņi. Brālis Jans diskusijās izcēlās ar savu zināšanu dziļumu un skaidrību, taču tā bija viņa pirmā un pēdējā publiskā uzstāšanās. Pēc atgriešanās Romā Janu piemeklēja drudzis, no kura viņš nespēja atveseļoties. Divdesmit divu gadu vecumā, spiežot pie sirds krucifiksu, rožukroni un grāmatu ar "Jēzus sadraudzības" statūtiem, viņš nomira. Brāļa Jana pēdējie vārdi bija: "Šīs ir manas bagātības, ar kurām kopā mirstu ar prieku!"

Pēc brāļa Jana nāves, kad ļaudis ar savām lūgšanām vērsās pie mūžībā aizgājušā jezuīta, notika tik daudz brīnumu, ka dažu gadu laikā Beļģijā izplatīja ap 24 tūkstošiem viņa portreta kopiju. 1865. gadā Janu Berhmanu beatificēja pāvests Pijs IX, un 1888. gadā viņu kanonizēja pāvests Leons XIII. Svētā mirstīgās atliekas apglabātas Svētā Ignācija baznīcā, Romā.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Cilvēki kalnā, 2013. Mieram tuvu. Novembris, Nr. 12. KALA raksti. 42. - 43. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu