Jūras šņibītis
Jūras šņibītis (Calidris maritima) ir neliels sloku dzimtas (Scolopacidae) bridējputns. Ģeogrāfisko variāciju nav.[1] Ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās piekrastēs un Ziemeļu Ledus okeāna salās, kā arī kalnu tundrā. Migrācijas laikā reti, bet regulāri sastopams arī Latvijas jūras piekrastē.
| Jūras šņibītis Calidris maritima (Brünnich, 1764) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Šņibīši (Calidris) |
| Suga | Jūras šņibītis (C. maritima) |
| Izplatība | |
 Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks | |
 Jūras šņibītis Vikikrātuvē | |
Izplatība labot šo sadaļu
Ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās piekrastēs un Ziemeļu Ledus okeāna salās, kā arī kalnu tundrā. Latvijai tuvākās ligzdošanas vietas ir Skandināvija un Somijas ziemeļi, arī Grenlande, Islande, Špicbergena, Franča Jozefa zeme, Nova Zemļa un Severnaja Zemļa. Neliela ligzdotāju populācija Skotijas ziemeļos.
Jūras šņibītis ir gājputns. Ligzdošanas vietas pamet vēlāk kā citi šņibīši, migrē uz Atlantijas okeāna klinšainajiem bezledus krastiem, parasti ne tālāk par Ziemeļkarolīnu (Ziemeļamerikā) vai Portugāles ziemeļiem (Eiropā). Vietās, kur jūra neaizsalst, pārziemo ligzdošanas areālā vai veic nelielu pārvietošanos. Ziemās bieži sastopams Rietumeiropas un Skandināvijas piekrastēs, bet ievērojami retāk pie Baltijas jūras austrumu krasta.
Latvijā labot šo sadaļu
Latvijā jūras šņibītis ir reti, bet regulāri sastopams rudens caurceļotājs, kā arī rets ziemotājs. Kopējais novērojumu skaits ir nedaudz mazāks par 30 un šņibīši sastapti vienmēr tikai jūras piekrastē, visbiežāk oktobrī.[2] Mēdz pulcēties bariņos, lielākais konstatēts 2011. gada rudenī uz Liepājas ostas dienvidu mola — 16 putni.[3]
Izskats labot šo sadaļu
Jūras šņibītis ir neliels bridējputns, kura ķermeņa garums ir 20—22 cm, spārnu plētums 42—46 cm, svars 60—75 g.[4] Pieaugušam putnam ir dzeltenas (pavasarī) vai oranžas (rudenī) kājas un vidēja izmēra tievs, smails knābis, kura krāsa pie pamata ir dzeltena, bet tālāk — tumša. Apspalvojums virspusē ir raibumoti tumšs ar viegli violetu nokrāsu, bet zemāk — balts. Krūtiņa ir gaiši pelēcīga, astes gals — melns. Ligzdošanas laikā jūras šņibīša apspalvojums nedaudz mainās, tas kļūst brūnāks, ne tik pelēks.[4]
Uzvedība labot šo sadaļu
Šņibītis ir sabiedrisks putns. Ārpus ligzdošanas laika tie ar saviem sugas brāļiem uzturas mazos bariņos un nereti biedrojas arī ar akmeņtārtiņiem (Arenaria interpres), meklējot barību akmeņainajās, klinšainajās piekrastēs. Pārsvarā pārtiek no kukaiņiem un gliemjiem, kā arī dažiem augiem. Jūras šņibīši ir ļoti veikli gan uz sauszemes, lecot un skrienot, gan jūrā peldot. Barošanās laikā vērotājam varētu šķist, ka šņibīši ir neveikli lidotāji, jo lidojumi ir īsi ar vājiem spārnu vēzieniem, parasti tiek aplidotas kādas klintis vai citi šķēršļi. Tomēr migrācijas laikā jūras šņibīši pierāda, ka spēj lidot ātri, spēcīgi un ar pilniem spārnu vēzieniem.[4] Jūras šņibīši ziemo vienmēr vienā un tajā pašā vietā.
Ligzdošana labot šo sadaļu
Jūras šņibīši dzimumbriedumu sasniedz 1 gada vecumā. Tie veido monogāmus pārus un agresīvi aizsargā ligzdošanas vietu. Jūras šņibīši ligzdo akmeņainajās, arktiskajās piekrastēs un kalnu tundrā. Vispirms tēviņš nostiprina samērā lielu ligzdošanas teritoriju, pēc tam cenšas piesaistīt sev mātītes uzmanību, izpildot īpašus lidojumus gaisā un dejas uz zemes. Ligzdu šņibītis būvē uz zemes — vai nu uz neliela akmeņu paaugstinājuma vai arī piekrastes nogāzēs. Tēviņš atrod un iezīmē vairākas vietas, bet mātīte izvēlas vienu no tām un izdēj 3—4 olas. Inkubācijas periods ilgst 21—22 dienas.[4] Perē abi vecāki, bet, kad mazuļi ir izšķīlušies, galvenās rūpes uzņemas tēviņš. Ja perējums aiziet bojā, pāris ļoti reti dēj vēlreiz. Mātīte pamet ligzdošanas teritoriju un dodas uz ziemošanas vietām.[4] Pēc izšķilšanās (24h) mazie putnēni diezgan ātri sāk skriet, peldēt un baroties paši. Tēva uzdevums ir mazuļus aizvest uz vietām, kur ir ar ko baroties. Tēviņš ļoti uzmanīgi rūpējas par mazuļiem, tos aizsargājot no citiem putniem. Apmēram pēc 22 dienām jaunie putni ir pieauguši un visi dodas uz ziemošanas vietām, bet joprojām tie ir atkarīgi no sava tēva līdz sasniedz apmēram 33 dienu vecumu.[4]
Aizsardzība labot šo sadaļu
Sugas izplatības areāls ir plašs un tie apdzīvo cilvēka saimnieciskās darbības maz skartus apvidus, tādēļ globālā mērogā nav būtiski apdraudēti.[5] Konvencijā par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību noteikts, ka jūras šņibītis pieder pie Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo putnu sugām.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020
- ↑ Jūras šņibītis Arhivēts 2013. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Putni.lv
- ↑ Oktobris 2011 Arhivēts 2016. gada 25. martā, Wayback Machine vietnē. Latvijasputni.lv
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «Calidris maritima». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 22. maijā.
- ↑ «Calidris maritima». The IUCN Red List of Threatened Species™. 2012-09-24.[novecojusi saite]
Ārējās saites labot šo sadaļu
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jūras šņibītis |