Jūdeja (ivritā: יהודה, grieķu: Ιουδαία, latīņu: Iudaea) ir vēsturisks apgabals Tuvajos Austrumos, mūsdienās sadalīts starp Izraēlas dienviddaļu un Palestīnas autonomiju (Jordānas rietumkrastu). Ziemeļos tā robežojās ar Samāriju, rietumos ar Vidusjūras piejūras līdzenumu, dienvidos ar Negevas tuksnesi, bet austrumos ar Jordānas upi un Nāves jūru.

Jūdeja ap 830. gadu p. m. ē. (gaišzaļā krāsā)

Vēstures gaitā sapratne par to, kas ir Jūdeja, atšķiras. Piemēram, grieķi un romieši ar Iudaea saprata visu vēsturisko senās Izraēlas karalistes teritoriju, bet Jaunās Derības laikos Jūdeja bija vēsturiskās Izraēlas dienviddaļa.

Jūdejā atrodas viena no pasaules senākajām nepārtraukti apdzīvotājām pilsētām - 11 000 gadus vecā Jērika, bet apgabala vēsturiskā galvaspilsēta - Jeruzaleme ir svētā pilsēta jūdaismā, kristietībā un islāmā. Bībelē un Torā aprakstītie notikumi lielā mērā norisinājušies Jūdejas teritorijā - Ābrams, Īzāks un Jēkabs esot apbedīti Hebronā Patriarhu alā, bet Jēzus Kristus - Jeruzalemē.

930. gadā p.m.ē. teritorijā radās ebreju Jūdejas karaliste, kura izveidojās pēc Zālamana nāves, kad Izraēlas karaliste sadalījās divās neatkarīgās valstīs - Izraēlā un Jūdejā. 585. gadā p.m.ē. Jūdeju iekaroja Babilonijas valdnieks Nebukadnecars II, nopostīja pirmo Jeruzalemes templi un aizveda ebrejus Babilonas trimdā.

538. gadā p.m.ē. Jūdejas valsts atjaunojās kā Persijas vasaļvalsts. 356. gadā p.m.ē. to ieņēma Maķedonijas Aleksandrs. No 323. gada p.m.ē. Jūdeja bija Ēģiptes Ptolemaju valsts province, bet no 198. gada p.m.ē. - Seleikīdu valstī. 165. gadā p.m.ē. Makabeju sacelšanās rezultātā Jūdeja ieguva neatkarību. 6. gadā. gadā tā tika iekļauta Romas impērijas Sīrijas provincē.

Pēc Bar Kohbas sacelšanās (132. gads - 135. gads) imperators Adriāns pieņēma lēmumu iznīdēt jebkādas atmiņas par Jūdeju. Jeruzalemes vietā viņš nodibināja pilsētu Aelia Capitolina un pārsauca Jūdeju par Palestīnu (Palastina). Represiju rezultātā ebreji devās trimdā, izklīzdami pa Romas impēriju un apkārtējām valstīm, izveidojot ebreju diasporu, kura izdzīvojusi līdz mūsdienām.

Ārējās saites labot šo sadaļu