Jānis Judiņš

Jānis Judiņš (1884. gada 17. janvāris — 1918. gada 12. augusts) bija padomju militārais darbinieks. Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Jānis Judiņš Personīgā informācija Dzimis 1884. gada 17. janvārī Liezēres pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Madonas novads, Latvija) Miris 1918. gada 12. augustā (34 gadi) Krasnaja Gorka, Iļjinskas pagasts, Kazaņas apriņķis, Kazaņas guberņa, Krievijas SFPR (Judino mikrorajons, Kazaņa, Tatārija, Krievija)

Militārais dienests Dienesta pakāpe brigādes komandieris Dienesta laiks 1915—1917 1917— 1918 Valsts Krievijas Impērija Krievijas SFPR Struktūra sauszemes bruņotie spēki Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Apbalvojumi Svētā Jura krusts Izglītība Viļņas karaskola

Biogrāfija

Dzimis Liezēres pagastā bezzemnieku ģimenē. 1904. gadā pabeidza Valkas skolotāju semināru. Piedalījās 1905. gada revolūcijā. Strādāja par skolotāju.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā, tika iesaukts Krievijas Impērijas armijā, kur sākotnēji dienēja vienā no Sibīrijas strēlnieku pulkiem. Par kaujās parādīto varonību apbalvots ar Jura krustu. Tika nosūtīts uz Viļņas karaskolu, kuru pabeidza 1916. gadā kā praporščiks. Pēc tam dienēja 4. latviešu strēlnieku pulkā. Paaugstināts par podporučiku. 1917. gada maijā iestājās Krievijas komunistiskajā (boļševiku) partijā. Tika ievēlēts Iskolastrelā, kur kļuva par juridiskās nodaļas vadītāju.

1918. gada aprīlī tika iecelts par latviešu strēlnieku padomju divīzijas 3. brigādes komandieri. Jūnijā bija viens no komandieriem, kas līdzdarbojās eseru dumpja likvidēšanā Maskavā, kā arī piedalījās cīņās par Jaroslavļu un Kazaņu. Kopā ar 4. pulku pārcelts uz čehoslovāku fronti, kur Judiņu iecēla par Volgas kreisā krasta padomju karaspēka un 3. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. 8. augustā netālu no Kazaņas pie Krasnaja Gorkas dzelzceļa stacijas viņu ķēra lielgabala šāviņš, kas bija par iemeslu viņa nāvei. Zemes klēpī viņš tika guldīts netālajā Svijažskā.

Piemiņa

KPFSR Tautas Komisāru Padome pēc Ļeņina iniciatīvas 1918. gada 14. augustā nolēma pārsaukt dzelzceļa staciju, pie kuras krita Jānis Judiņš, par "Judino" (krievu: Юдино), lai godinātu viņa piemiņu. Tas bija pirmais gadījums, kad tika iemūžināts kāda Krievijas pilsoņu kara cīnītāja vārds. Viņa vārdā nosaukts arī mikrorajons un iela Kazaņā un Naberežnije Čelnos.