Jānis Ducens
Jānis Ducens (dzimis 1888. gada 17. janvārī, miris 1925. gada 4. oktobrī) bija Latvijas Republikas 1. Saeimas deputāts, apsardzības ministrs, prokurors.
| Jānis Ducens | |
|---|---|
 | |
| Latvijas Republikas apsardzības ministrs | |
|
Amatā 1923. gada 27. janvāris — 1924. gada 26. janvāris | |
| Prezidents | Jānis Čakste |
| Premjerministrs | Jānis Pauļuks |
| Priekštecis | Gustavs Zemgals |
| Pēctecis | Fricis Birkenšteins |
| 1. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1922. gada 6. novembris — 1923. gada 27. janvāris | |
| Prezidents | Jānis Čakste |
| Premjerministrs | Zigfrīds Anna Meirovics |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1888. gada 17. janvārī Jaunpiebalgas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija |
| Miršanas dati |
1925. gada 4. oktobrī (37 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Politiskā partija | Latviešu zemnieku savienība |
| Profesija | jurists |
Biogrāfija labot šo sadaļu
Jānis Ducens dzimis 1888. gada 17. janvārī Strupiņu mājās Piebalgas tuvumā, bet bērnību pavadījis Tenclavu mājās Jaunpiebalgas tuvumā.
Vidusskolas zinības apguva Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Pēc tam gadu strādāja par skolotāju dzimtā pagasta draudzes skolā, bet pēc tam devās papildināt zināšanas uz Maskavu. Tur studēja Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru absolvējs 1915. gadā ar pirmās šķiras diplomu. Studiju laikā Jānis Ducens iestājās akadēmiskajā vienībā Austrums.
Pēc studiju beigšanas iestājās intendantūras dienestā Pēterburgā, bet 1916. gadā iestājās Petrogradas Nikolaja inženieru-virsnieku akadēmijā. 1917. gadā pēc lielinieku apvērsuma izstājās no armijas, atgriezās Latvijā, nodarbojās ar lauksaimniecību un iestājās Latvijas Zemnieku savienībā. 1918. gadā bija Latvijas Zemnieku savienības centrālbiroja vadītājs Rīgā, arī Tautas padomes loceklis.
Piedalījies Latvijas neatkarības proklamēšanas aktā Nacionālajā teātrī 1918. gada 18. novembrī. Pēc komunistu iebrukuma Latvijā 1918. gadā kopā ar Latvijas pagaidu valdību atkāpās uz Liepāju un iestājās Kalpaka bataljonā. No 1919. gada janvāra darbojās inženieru-sapieru rotā. 1919. gada 18. jūlijā Ducenu iecēla par nodibinātās Kara tiesas prokuroru.
Bermonta uzbrukuma laikā Ducens studentu rotas sastāvā piedalījās Rīgas aizstāvēšanā. 1919. gada 22. decembrī Ducens kļuva par karatiesu pārvaldes un kaŗa virsprokurora palīgu, bet 1921. gada 12. jūlijā kļuva par šīs pārvaldes priekšnieku un kaŗa virsprokuroru.
1922. gada 18. februārī Ducens izstājās no kaŗa dienesta un pārgāja tiesneša amatā Rīgas apgabaltiesā, varbūt vasarā. No 1922. gada novembra līdz 1923. gadā janvārim bija Latvijas Republikas 1. Saeimas deputāts, bet no 1923. gada janvāra līdz 1924. gada janvārim bija apsardzības ministrs. Miris 1925. gada 7. oktobrī no triekas.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Latvijas Kareivis: Ceturtdiena, 8. oktobris, 1925