Izsitumi
Izsitumi (latīņu: intertrigo) ir morfoloģiski ādas elementi, kas parādās dažādu slimību, tajā skaitā arī infekciozu, gadījumos. Izsitumi var būt primāri un sekundāri. Izšķir arī patoloģiskus ādas stāvokļus, kuri pie dažādām slimībām parādās uz agrāk izmainītas ādas, bet pie citām slimībām ir citu ādas izsitumu tipu pārvēršanās rezultāts.[1]
Izsitumu klasifikācija labot šo sadaļu
Primāri izsitumi:[1]
- nedobumaini:
- mākula, plankums (macula)
- vaskulārais plankums veidots no sīku ādas asinsvadu paplašinājuma un to piepildinājumu ar asinīm. Perivaskulārā infiltrācija izteikta nenozīmīgi.
- pigmentārais plankums veidojas:
- no melanīna daudzuma palielināšanās bazālā slāņa šūnās, mazāk - raga slāņa šūnās un dermas viliju histiocītos (melanofāgos),
- no hemosiderīna ieslēgumu un citu krāsvielu (mākslīgu un pigmenta) nogulsnēšanās dermā.
- nātrene (urtica) parādās no dermas viliju apjoma palielināšanās no tās izteiktas tūskas, kas nospiež asinsvadus. Līdz ar nātrenes veidošanos sašaurinās pieguļošie epidermālie izaugumi.
- mezgliņš (papulla)
- epidermāls mezgliņš
- epidermo-dermāls mezgliņš
- pauguriņš (tuberculum)
- mezgls (nodus)
- dobumaini:
- pūslītis (vesicula)
- pūslis (bulla)
- pustula (pustula)
Sekundāri izsitumi:[1]
- mākula (macula)
- erozija (erosio)
- čūla (ulcus)
- zvīņa (squama)
- krevele (crusta)
- rēta (cicatrix)
- plaisa (fissura, rhagas)
- excoriatio
- eschara
Patoloģiskie stāvokļi:[1]
- keratoze (keratosis)
- lihenifikācija (lichenificatio)
- veģetācija (vegetatio)
- dermatoskleroze (dermatosclerosis)
- anetodermija (anetodermia)
- atrofodermija (atrophodermia)
Atsauces labot šo sadaļu
 | Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |