Isoroku Jamamoto

Japānas flotes admirālis

Isoroku Jamamoto (japāņu: 山本 五十六, Yamamoto Isoroku, 1884. gada 4. aprīlis1943. gada 18. aprīlis) bija japāņu admirālis, Japānas Imperatora flotes komandieris.

Isoroku Jamamoto
Isoroku Jamamoto
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 4. aprīlī
Niigatas prefektūra, Japānas Impērija
(tagad Japāna)
Miris 1943. gada 18. aprīlī (59 gadi)
Zālamana Salas
Tautība japānis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe admirālis
Dienesta laiks 1901—1943
Valsts Japānas Impērija
Struktūra Japānas Impērijas flote
Komandēja Isuzu,Akagi, 1.Flote
Kaujas darbība Krievijas—Japānas karš
Otrais pasaules karš
Pērlharboras bombardēšana
Apbalvojumi Krizantēmas ordenis
Dzelzs krusta Bruņinieka krusts
Izglītība Hārvardas Universitāte 1919—1921

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis Niigatas prefektūrā samuraja ģimenē. 1901. gadā Jamamoto iestājās Japānas Imperatora flotē. 1904. gadā absolvējis Japānas Jūras akadēmiju. Kā jaunākais flotes virsnieks piedalījās Krievijas—Japānas karā, Cusimas kaujas laikā ievainots (zaudējis divus pirkstus). No 1914. līdz 1916. gadam mācījās Japānas jūras štāba akadēmijā.

No 1928. gada komandēja kreiseri "Isuzu", vēlāk aviobāzes kuģi "Akagi". Aktīvi iestājās par Japānas flotes modernizāciju, liekot uzsvaru uz aviācijas bāzeskuģiem un jūras aviāciju. Nonāca konfliktā ar Japānas armijas vadību, jo neatbalstīja armijas rīcību Mandžūrijā un Ķīnā, uzskatot, ka Japānas interesēm atbilst ekspansija dienvidu virzienā — uz naftu un kaučuku bagāto Indonēziju un Malaiziju.

30. gadu vidū ieņēma Jūras ministra vietnieka posteni, aktīvi realizēja flotes un jūras aviācijas modernizāciju, kas vēl vairāk padziļināja viņa konfliktu ar armijas vadību, nonākot līdz tam, ka armijas virsnieku grupa plānoja Jamamato nogalināt.

1939. gada augustā tika iecelts par Apvienotās Imperatora flotes virspavēlnieku. Otrā pasaules kara sākumā uzstājās pret karu ar ASV, uzskatot, ka ilgstošā karā Japānai pietrūks resursu, bet pakļāvās spiedienam un sāka izstrādāt plānus kara darbībai Klusajā okeānā. Paziņojis, ka Japāna spēs pārņemt un noturēt iniciatīvu 1 - 1,5 gadus, bet, ja karš ieilgs, Japāna zaudēs.

Izstrādāja Pērlharboras operācijas plānu, vadīja flotes operācijas Filipīnās un Indonēzijā. Izstrādāja Havaju okupācijas plānu, taču armijas opozicionāro spēku pretdarbības rezultātā tas tika noraidīts.

1942. gadā vadīja neveiksmīgo Midvejas operāciju. Pēc Midvejas neveiksmes plānoja operācijas Fidži un Samoa salās ar nolūku pārtvert iniciatīvu un pārraut komunikācijas starp ASV un Austrāliju. Šajā nolūkā uzsāka aviācijas bāzes ierīkošanu Gvadalkanalā, Zālamana salās. ASV īstenoja desanta operāciju Gvadalkanalā un sīvās cīņās no 1942. gada augusta līdz 1943. gada februārim sakāva japāņus.

Lai paaugstinātu Japānas armijas morāli pēc zaudētās Gvadalkanalas kaujas, Jamamoto plānoja veikt inspekcijas braucienu pa Zālamana salās izvietotajiem japāņu garnizoniem, par ko uzzināja ASV izlūkdienests un tika izstrādāta operācija Jamamoto likvidēšanai. 1943. gada 18. aprīlī virs Bugenvilas salas tika notriekta viņa lidmašīna un admirālis Jamamoto gājs bojā.