Infekcija (latīņu: infectio — ‘aplipšana’) ir slimību izraisošu mikroorganismu, parazītu vai sēņu iekļūšana organismā.

Rašanās labot šo sadaļu

Tā rodas, ja kāds hronisks infekcijas perēklis (galvenokārt streptokoku) izraisa sekundāru infekciju citās vietās organismā. Infekcijas rezervuārs ir mutes dobuma infekcijas perēkļi (bojāti zobi, strutojošas mandeles), deguna blakusdobumu iekaisums, strutains vidusauss iekaisums, kā arī žultspūšļa vai olnīcu iekaisums un citi. No šiem perēkļiem infekcija izplatās uz limfmezgliem un citiem audiem un orgāniem. Ar fokālo infekciju ir saistīti vispārējas saslimšanas simptomi — nogurums, galvassāpes, paaugstināta temperatūra un tā tālāk. Fokālā infekcija var veicināt reimatismu, artrītu, endokardītu, miokardītu, nefrītu un citas smagas slimības. Infekcijas perēkļa likvidēšana bieži uzlabo slimnieka stāvokli, tāpēc fokālajai infekcijai katrā saslimšanas gadījumā pievēršama liela uzmanība. No profilakses viedokļa infekcijas perēkļu likvidēšana jāsāk jau bērnībā.

Cilvēka ķermenis ir ideāla vide daudziem mikroorganismiem. Ja mikroorganismi spēj uzveikt ķermeņa aizsargspēkus, tie strauji aug un vairojas. Rezultātā rodas infekcijas jeb lipīgā slimība.

Ārējās saites labot šo sadaļu