Imažisms

Imažisms (angļu: imagism) bija virziens angloamerikāņu dzejā 20. gadsimta sākumā, kura pārstāvji atbalstīja brīvo pantmēru un pārdzīvojuma atspoguļojumu skaidriem, precīziem vārdiem. Imažisti noraidīja sentimentu un diskursīvu, kas vairāk izpaudās tā laika romatisma un Viktorijas laikmeta dzejā. Tas arī bija kontrastā ar tā laikabiedru, georgiāņu dzejnieku, tradīcijām. Lielākā daļa no publicētajiem imažistu darbiem tika publicēti laika posmā no 1914. līdz 1917. gadam. Tos publicēja arī vairāki ievērojami modernisma dzejas pārstāvji.

Imažisti koncentrējās galvenokārt Londonā. Tie tur ieradās no visas Apvienotās Karalistes, Īrijas, kā arī no ASV. Tieši amerikāņi bija ievērojamākie imažisma rakstnieki. Daļēji neierasti tam laikam, dažas no imažistu galvenajām figūrām bija sievietes. Imažisms vēsturē ir iegājis arī kā pirmais modernisma virziens angļu valodā.

Imažisma dzejoļiem bija jābūt muzikāliem, taču ne ar stingrām atskaņām un pantmēru. Parasti tie bija īsi, uzbūra skaudri precīzu ainu, nevis lietoja simbolus (Ezra Paunds: "Pats priekšmets vienmēr ir vispiemērotākais simbols"). Tomēr imažisti uzskatīja, ka spilgta literāra attēla radīšanai nav obligāti nepieciešami sīki apraksti. Dzejā nelietoja abstrakcijas. Autori ietekmējās no Austrumu kultūras (piemēram, japāņu haiku), nelietojot simbolus vai metaforas, taču, līdzīgi haiku, radot dziļākas pārdomas caur uzburto attēlu.

Par imažisma pamatlicēju uzskatāms Ezru Paundu, vēl ievērojami šī literatūras novirziena pārstāvji ir Eimija Louela, D.H. Lorenss, H. D. (Hilda Dūlitla) un Ričards Oldingtons. Lai arī Tomass Stērnss Eliots savā agrīnajā dzejā izmanto imažismam līdzīgus paņēmienus, viņš nekad šajā grupējumā nav iekļāvies. Imažisms radās kā pretkustība atkalplaukstošajam romantismam.

No imažistu manifesta:

• Lietot ikdienas valodu, taču izvēlēties precīzus vārdus, nevis gandrīz precīzus vai tukši dekoratīvus.
• Mēs uzskatām, ka dzejnieka individualitāte bieži vien var veiksmīgāk izpausties, lietojot brīvo pantmēru, nevis ierastās dzejas formas. Dzejā jauns ritma plūdums nozīmē jaunu domu.
• Pilnīga tēmas izvēles brīvība.
• Radīt attēlu. Mēs neesam gleznotāju bars, tomēr esam pārliecināti, ka dzejai precīzi jāattēlo detaļas un nav jānodarbojas ar miglainiem vispārējiem jautājumiem, lai cik cildeni un skanīgi to arī nedarītu. Tieši tāpēc mēs nostājamies pret kosmosa apdzejotājiem, kas, mūsuprāt, izvairās no īstajām mākslas problēmām.
• Radīt stingru un skaidru dzeju, nekad izplūdušu vai aptuvenu.
• Visbeidzot — mēs gandrīz visi uzskatām, ka koncentrācija ir dzejas būtība.

Izpostītā zeme (fragments)

Tas līķis, ko pērn ierušināji dārzā —
vai sācis dzīt asnus? Vai šovasar ziedēs?
Varbūt pēkšņā salna iztraucējusi tā dusu?
Ai, nelaid klāt suni, šo cilvēka draugu,
lai asajiem nagiem tas viņu neizkaš!

--- Tomass Sterns Eliots

Ārējās saites

• (angliski) Project Gutenberg pilnais T. S. Eliota darba "Izpostītā zeme" teksts Internetā
• (angliski) Imagists.org
• (angliski) The 1915 issue of Some Imagist Poets
• (angliski) Bibliography of Japan in English-Language Verse
• (angliski) J.T. Barbarese et al: "In a Station of the Metro" at Modern American Poetry Arhivēts 2009. gada 29. janvārī, Wayback Machine vietnē.
• (angliski) Quiz: An Imagist Poem or a Ridiculous Parody?