Ikosaedrs (grieķu: eikosaedron, no eikosi — 'divdesmit' un hedron — 'vietas') jeb divdesmitskaldnis ir regulārs daudzskaldnis, kam ir 20 skaldnes, 30 šķautnes un 12 virsotnes. Katra tā skaldne ir regulārs trijstūris, visas šķautnes ir vienāda garuma. Ikosaedrs ir viens no pieciem Platona daudzskaldņiem. Tā duālais daudzskaldnis ir dodekaedrs.

Regulārs Ikosaedrs
Ikosaedrs
(Spied šeit, lai aplūkotu rotējošu modeli)
Tips Platona daudzskaldnis
Elementi F = 20, E = 30
V = 12 (χ = 2)
Skaldņu skaits pēc malām 20{3}
Šlēfli simbols {3,5} and s{3,3}
Vithofa simbols 5 | 2 3
| 3 3 2
Koksetera-Dinkina diagramma

Simetrijas Ih un Td
vai (*532) un (332)
Atsauces U22, C25, W4
Īpašības Regulārs izliekts deltahedron
Divplakņu leņķis 138.189685°
Ikosaedrs
3.3.3.3.3
(Virsotnes figūra)

Dodekaedrs
(duālais daudzskaldnis)
Ikosaedrs
Izklājums

Izmēri labot šo sadaļu

Ja regulāra ikosaedra šķautnes garums ir  , tad apvilktās sfēras (tās, kura pieskaras visām ikosaedra virsotnēm) rādiuss ir

 

un ievilktās sfēras (pieskaras katrai ikosaedra skaldnei) rādiuss ir

 ,

un viduslīniju sfēras rādiuss, kura pieskaras katras šķautnes viduspunktam, ir

 ,

kur   (tiek apzīmēts arī ar  ) ir zelta griezums.

Laukums un tilpums labot šo sadaļu

Regulāra ikosaedra ar šķautnes garumu a virsmas laukums A un tilpums V ir:

 
 .

Dekarta koordinātas labot šo sadaļu

 
Sekojošas Dekarta koordinātas uzrāda ikosaedra ar šķautnes garumu 2 virsotnes attiecībā pret centru:

(0, ±1, ±φ)
(±1, ±φ, 0)
(±φ, 0, ±1)

kur φ = (1+√5)/2 ir zelta griezums (tiek apzīmēts arī ar τ).

Regulāra oktaedra 12 šķautnes var sadalīt ar zelta šķēlumu tā, ka rezultātā iegūtās virsotnes veido regulāru ikosaedru.

Zvaigžņveidīgi ikosaedri labot šo sadaļu

Pavisam eksistē 59 zvaigžņveidīgo ikosaedru veidi. Lūk dažu veidu attēli:

         

Vēsture labot šo sadaļu

Ikosaedrs grieķiem simbolizēja ūdeni. Iespējams, tādēļ, ka viņi pamanīja, ka ikosaedrs viegli veļas, tāpat kā plūstošs ūdens.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu