Igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes (1223)

1223. gada igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes sākās 1223. gada 29. janvārī kā reakcija uz sāmsaliešu sekmīgo karu ar dāņiem un dāņu pils ieņemšanu tā paša gada vasarā. Vīlandes pilī dzīvojošie sakalieši nogalināja pilī un baznīcā esošos Zobenbrāļu ordeņa brāļus, tirgotājus un priesterus, ieskaitot Vīlandes fogtu Maurīciju. Pēc tam nemiernieki devās uz Jervas zemi un nogalināja Jervas fogtu Hebi.

1223. gada igauņu sacelšanās un kauja pie Vīlandes
Daļa no Livonijas krusta kariem

Kauja notika pie Vīlandes (kartē - Fellin).
Datums1223. gada janvāris
Vieta
Iznākums igauņi noslēdza mieru ar Novgorodas un Pleskavas krieviem un uzaicināja to garnizonus apmesties Sakalas un Ugaunijas pilīs
Karotāji
Sakalas, Jervas un Ugaunijas karavīri Zobenbrāļu ordeņa garniznoni
Komandieri un līderi
Vilandes novada vecākie ordeņa fogti
Zaudējumi
nogalināti daudzi ordeņa brāļi un krustneši, ieskaitot Vīlandes fogtu Maurīciju, Jervas fogtu Hebi, Tērbatas fogtu Johanesu

Ugauņi savukārt nogalināja Tērbatas fogtu Johanesu [1]. Sacelšanās dalībnieki atteicās no kristīgās ticības un veica senus attīrīšanās rituālus. Viņi noslēdza mieru ar Novgorodas un Pleskavas krieviem un uzaicināja to garnizonus apmesties Sakalas un Ugaunijas pilīs.

Skatīt arī labot šo sadaļu


Atsauce labot šo sadaļu

  1. «Indriķa hronika XXVI. 5.-10.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. maijā. Skatīts: 2009. gada 25. augustā.