Iecavas novads

pašvaldība Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam

Iecavas novads bija pašvaldība Zemgalē, kas pastāvēja no 2003. līdz 2021. gadam. Tagad tā teritorijā atrodas Iecavas pilsēta un Iecavas pagasts, kas ietilpst Bauskas novadā.

Iecavas novads
(2003—2021)
Iecavas pagasta karogs Iecavas novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Iecava
Kopējā platība:[2] 312,1 km2
 • Sauszeme: 306,0 km2
 • Ūdens: 6,1 km2
Iedzīvotāji (2021):[3] 8 411
Blīvums (2021): 27,5 iedz./km2
Izveidots: 2003. gadā
Likvidēts: 2021. gadā
Mājaslapa: www.iecava.lv
Iecavas novads Vikikrātuvē

Daba labot šo sadaļu

Upes: Briede, Dobīte, Ģedulis, Iecava, Īkstrums, Jāņupe, Mizupīte, Smakupe, Vērģupe.

Vēsture labot šo sadaļu

Mūsdienu Iecavas novada teritorijā vēsturiski atradās Brantu jeb Inkstrumu muiža (Gut Ixtrumünde, Zālīte), Dzimtmisas muiža (Gut Mißhof, Dzimtmisa), Gaiļu muiža (Gut Gailen), Granteles muiža (Gut Granteln), Grīnvaldes muiža (Gut Grünwald), Lielpidriķu muiža (Gut Groß-Friedrichshof), Lieliecavas muiža (Groß-Eckau, Iecava), Podu muiža (Gut Ixtrum).

1935. gadā Bauskas apriņķa Iecavas pagasta platība bija 257,8 km² un tajā dzīvoja 3434 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Iecavas, Mežinieku un Zelmeņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Baldones rajona Iecavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zelmeņu ciemu. 1958. gadā, likvidējot Iecavas ciemu, izveidoja Iecavas strādnieku ciematu ar tam pakļauto lauku teritoriju, bet Kirova kolhoza un kolhoza «Vienība» teritoriju iekļāva jaunizveidotajā Ziemeļu ciemā. Iecavu ar lauku teritoriju 1959. gadā iekļāva Bauskas rajonā. 1963. gadā Iecavas pilsētciematam no Zālītes ciema pievienoja kolhoza «Iecava» teritoriju, 1966. gadā — padomju saimniecības «Dārtija» teritoriju, 1971. gadā — daļu padomju saimniecības «Progress» teritoriju. 1977. gadā Iecavas pilsētciematam pievienoja likvidēto Ziemeļu ciemu un daļu likvidētā Zālītes ciema teritorijas.[5] 1990. gadā Iecavai atņēma pilsētciemata tiesības un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. Iecavas pagastu 2003. gadā reorganizēja par novadu.

Teritoriālais iedalījums labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu

Apdzīvotās vietas: Audrupi (100 iedz.), Dimzukalns (245 iedz.), Dzelzāmurs (27 iedz.), Dzimtmisa (50 iedz.), Iecava (5505 iedz.), Iecavas stacija (50 iedz.), Pleči, Raņķi, Rosme (89 iedz.), Vanči, Zālīte (272 iedz.), Ziemeļi (60 iedz.), Zorģi (187 iedz.).

Iedzīvotāji labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19355 533—    
19677 584+37.1%
19799 359+23.4%
GadsIedz.±%
19899 768+4.4%
20009 395−3.8%
20119 059−3.6%
GadsIedz.±%
20218 321−8.1%

Etniskais sastāvs labot šo sadaļu

Iecavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[7]
Latvieši (6596)
  
71.7%
Krievi (1373)
  
14.9%
Baltkrievi (285)
  
3.1%
Lietuvieši (252)
  
2.7%
Ukraiņi (194)
  
2.1%
Poļi (112)
  
1.2%
Cita tautība (179)
  
1.9%
Nav izvēlēta (204)
  
2.2%

Pašvaldība labot šo sadaļu

Tautsaimniecība labot šo sadaļu

Caur novada teritoriju iet autoceļi Via Baltica (A7), P92, P93 un dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils (stacijas Iecava un Zālīte).

Izglītība labot šo sadaļu

Sports labot šo sadaļu

Kultūra labot šo sadaļu

Reliģija labot šo sadaļu

Ievērojami novadnieki labot šo sadaļu

Ievērojamas vietas labot šo sadaļu

Attēlu galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu