Idriss Šahs (angļu: Idries Shah, persiešu: ادریس شاه‎, dēvanāgarī: इदरीस शाह arābu: سيد إدريس هاشمي), bija sūfi skolotājs un rakstnieks, "Kultūras pētniecības institūta" dibinātājs.[1] Šahs uzrakstījis ap 30 grāmatu par sūfismu, psiholoģiju, pedagoģiju, kultūru un ceļojumiem.

Idriss Šahs
Idries Shah
ادریس شاه
इदरीस शाह
Idriss Šahs
Personīgā informācija
Dzimis 1924. gada 16. jūnijā
Himāčala Pradēša, Britu indija
Miris 1996. gada 23. novembrī (72 gadi)
Londona
Bērni Tahirs Šahs, Saira Šaha
Literārā darbība
Temati Sūfisms, psiholoģija, pedagoģija
Slavenākie darbi The Way of the Sufi ; The Exploits of the Incomparable Mulla Nasrudin

Biogrāfija labot šo sadaļu

Idriss Šahs dzimis Simlā, Himāčala Pradēšā, Indijā. Viņa tēvs bijis afgāņu diplomāts, māte — no Skotijas. Šaha ģimenes mājas bijušas Kabulas tuvumā, netālu no vēsturiskā Pagmanas dārza (Paghman Gardens). Šahs uzauga Londonas apkārtnē un ar tēvu plaši ceļoja bet tie vienmēr atgriezās Anglijā. Ceļojumi esot bijuši saistīti ar tēva Ikbal Ali Šaha sūfi nodarbībam.[nepieciešama atsauce] un dēla audzināšanu. Šahs pats raksturojis šos ceļojuma piedzīvojumus par sūfi pedagoģiju. Šahs Otrā pasaules kara laikā dzivoja Oksfordā un apprecējās 1958. gadā. Piedzima divas meitas, dokumentālo filmu producente Saira Šaha un dēls, rakstnieks Tahirs Šahs.

Darbi un ietekme labot šo sadaļu

 
Mulla Nasredins, seldžuku personāža Šaha pedagoģiskos rakstos

Vairākās grāmatās Šahs skaidro sūfi jēdzienus un vesturi pielietojot īsas musulmaņu dzejnieku biogrāfijas, to skaitā Rumi, Gazālī, un filozofu Ibn Arabi.[2] Šahs vienlaikus lasītājam pasniedz sūfisma mācības un anekdotes no tradicionālā mulla Nasredina stāsta krājuma. Šahs detalizēti atklāj iespējams iepriekš neapzinātus ieskatus par sūfisma ietekmi uz rietumu kultūru. Šahs apgalvojis, ka rietumu bruņniecība, brīvmūrniecība, alķīmija, rakstnieks Migels de Servantess, katoļu mūks Asīzes Francisks un daudz citi Vidus laikos ietekmēti no sūfisma, īpaši Spānijā un Sicīlijā.[nepieciešama atsauce]

Grāmatā "Nesalīdzināmā mulla Nasredina varoņdarbi" Šahs popularizē mulla Nasredina gudrības stāstus un anekdotespedagoģiskas un psiholoģiskas apceres. Nasredins ir iedomāta satīriska seldžuku personāža, kurš esot dzīvojis Viduslaikos un bijis tautas filozofs un gudrinieks. Musulmaņu literaturā Nasredins pieminēts tūkstošos stāstos, reizēm asprātīgi, reizēm kā gudrs, drīzāk vientiesis vai muļķis. Stāstiem par Nasredinu parasti piemīt smalks humors un pamācības. Šahs pasniedza sūfismu kā mūžīgās filozofijas formu, senāku par Islāmu,[3] uzsverot, ka sūfisms vienmer pielāgots, piemērots laikam un popularizējis mācības rietumu psiholoģiskā valodā. Šahs plaši lietoja tradicionālus stāstus un līdzības, tekstus, kas ietvēra vairākus nozīmes līmeņus ar nolūku panākt lasītaja izpratni un apceri.

Kritika labot šo sadaļu

Orientālistikas speciālisti reizēm kritizēja Šahu, apšaubīdami viņa "akreditācijas" un kompetenci.[4] Strīdīgs Rubaiyat of Omar Khayyam tulkojums, (autors Omars Haijāms), ko izdeva draugs Roberts Greivs (Robert Graves) ar Šaha un brāļa Omar Ali-Shah līdzdalību, plaši kritizēts.[5] Tomēr, Šaham bija ievērojami aizstāvji, tā skaitā Nobela prēmijas laureāte literatūrā Dorisa Lesinga.[6] Kopumā, sabiedrība Šahu pieņēma par sūfisma pārstāvi un viņš lasīja lekcijas vairākās universitātēs.[nepieciešama atsauce] Viņa raksti un sabiedriskā nodarbošanās ievērojami ietekmēja rietumu uzskatus par sūfismu kā sekulāru, individuālististisku garīgās gudrības formu.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Darbi latviešu tulkojumos labot šo sadaļu

Bibliogrāfija (nepilna) labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. [1] Arhivēts 2014. gada 30. augustā, Wayback Machine vietnē. Institute for Cultural Research
  2. [2] Stenfordas universitātes Filozofijas enciklopēdija (angliski)
  3. Raynold A. Nicholson. The Mystics of Islam. ISBN 978-0941532488.
  4. [3] Arhivēts 2012. gada 11. aprīlī, Wayback Machine vietnē. "Neosūfisms" Robert Moore (angliski)
  5. [4] Arhivēts 2013. gada 8. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Shah and Robert Graves
  6. [5] Arhivēts 2012. gada 4. maijā, Wayback Machine vietnē. Nekrologs (Lesingas) (angliski)

Ārējās saites labot šo sadaļu