Histidīns

ķīmisks savienojums

Histidīns (His, α-amino-β-5-imidazolilpropionskābe, C6H9N3O2) ir dzīvo organismu aminoskābe. Tas pieder pie heterocikliskajām aminoskābēm, jo satur imidazola grupējumu. Histidīns ir bezkrāsaini plāksnīšveida kristāli.

Histidīns

L-histidīna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C6H9N3O2
Molmasa 155,16 g/mol
Kušanas temperatūra 287 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra
Izoelektriskais punkts 7,59

Atrašanās dabā labot šo sadaļu

Ietilpst olbaltumvielu sastāvā. Histidīns veido daudzu fermentu aktīvos centrus.

 
Histidīna veidotā hēma grupa sukcinātdehidrogenāzes (svarīga mitohondriālā fermenta) sastāvā. Lielā brūnganā sfēra ir dzelzs jons.

Bioloģiskā nozīme labot šo sadaļu

Histidīns ir viena no 9 neaizstājamajām aminoskābēm. Agrāk histidīnu uzskatīja par aizstājamo aminoskābi, taču ilgtermiņa pētniecība pierādīja, ka arī pieaugušie cilvēki histidīnu nevar sintezēt savā organismā.[1] Histidīns ir histamīna biosintēzes izejviela.

 
Histamīna rašanās, dekarboksilējoties histidīnam

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Evidence that histidine is an essential amino acid in normal and chronically uremic man». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. novembrī. Skatīts: 2013. gada 1. decembrī.