Hinaldīns
Hinaldīns jeb 2-metilhinolīns (C10H9N) ir heterociklisks slāpekli saturošs organiskais savienojums, kas pieder pie hinolīna atvasinājumiem. Hinaldīns ir bezkrāsains šķidrums ar tādu pašu nepatīkamu smaku kā hinolīnam. Ūdenī praktiski nešķīst. Hinaldīnam ir bāziskas īpašības un ar stiprām neorganiskām skābēm tas veido sāļus, kurus sauc par hinaldīnija sāļiem.
| Hinaldīns | |
|---|---|
 Hinaldīna struktūrformula  Pudeles ar hinaldīnu Latvijas ķīmijas vēstures muzejā | |
| Citi nosaukumi | 2-metilhinolīns, α-metilhinolīns |
| CAS numurs | 91-63-4 |
| Ķīmiskā formula | C10H9N |
| Molmasa | 143,19 g/mol |
| Blīvums | 1058 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | −2 °C |
| Viršanas temperatūra | 248 °C |
| Šķīdība ūdenī | nešķīstošs |
Iegūšana labot šo sadaļu
Hinaldīnu iegūst no akmeņogļu darvas hinolīna-izohinolīna frakcijas.
Var sintezēt no anilīna un paraldehīda (Skraupa reakcija) vai no anilīna un krotonaldehīda (Dēbnera—Millera reakcija).
Īpašības labot šo sadaļu
Skābā vidē veido hinaldīnija jonu un hinaldīnija sāļus. Alkilējoties viegli veido ceturtējos sāļus (N-alkilhinaldīnija sāļus). N-metilhinaldīnija sāļi viegli iesaistās kondensācijas reakcijās; to izmanto cianīnkrāsvielu sintēzēm.
Katalizatoru klātienē viegli stājas kondensācijas reakcijās ar aldehīdiem, ketoniem un skābju anhidrīdiem.
Izmantošana labot šo sadaļu
Izmanto dzeltenas krāsvielas — hinoftalona jeb hinolīndzeltenā sintēzei, hinaldīnam reaģējot ar ftalskābes anhidrīdu. Hinoftalons pieder pie 1,3-indāndiona atvasinājumiem.
Hinaldīnija sulfātu lieto tropisko zivju anestēzijai transportēšanas un kolekcionēšanas vajadzībām.[1]
Literatūra labot šo sadaļu
- O. Neilands. Organiskā ķīmija. Rīga: Zvaigzne, 1977, 722. lpp.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Blasiola G. C. Jr. (1977). "Quinaldine sulphate, a new anaesthetic formulation for tropical marine fishes". Journal of Fish Biology 10 (2): 113–119(7). doi:10.1111/j.1095-8649.1977.tb04048.x. Atjaunināts: 2007-07-16.