Himalija (pavadonis)

Himalija ir Jupitera pavadonis. To Lika observatorijā 1904. gada 3. decembrī atklāja Čārlzs Dillons Perins (Charles Dillon Perrine). Himalija sengrieķu mitoloģijā bija nimfa, kura Zevam dzemdēja trīs dēlus. Vārds Himalija pavadonim tika oficiāli piešķirts tikai 1974. gadā. No 1955. līdz 1975. gadam pavadoni dažreiz dēvēja par Hestiju. Hestija grieķu mitoloģijā bija uguns dieve, pavarda sargātāja.

Himalija

Cassini-Huygens uzņemtais attēls
Atklāšana
Atklājējs/i	Charles Dillon Perrine
Atklāšanas vieta	Lika observatorija
Atklāšanas datums	1904. gada 3. decembrī
Orbitālie parametri
Peri	9 782 900 km
Apo	13 082 000 km
Vidējais orbītas rādiuss	11 460 000 km
Ekscentricitāte	0,16
Apriņķojuma periods	250,56 d
Vidējais apriņķošanas ātrums	3,312 km/s
Slīpums	29.59° (pret Jupitera ekvatoru)
Riņķo ap	Jupiteram
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss	85 km
Virsmas laukums	~90 800 km2
Tilpums	~2 570 000 km3
Masa	3,7×1018 kg
Vidējais blīvums	2.6 g/cm3
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums	~0.062 m/s2
2. kosmiskais ātrums	~0.100 km/s
Albedo	0,04
Temperatūra	~ 124 K
Redzamais spožums	14,62m

Himalija ir savas grupas lielākais pavadonis. Tā trajektorija nepārtraukti mainās perturbāciju ietekmē.

2000. gada novembrī Cassini orbitālais aparāts pa ceļam uz Saturnu uzņēma vairākus Himalijas attēlus. Tuvāko attēlu uzņēma no 4,4 miljonu km attāluma. Lai gan Himalija attēlos bija redzama tikai dažu pikseļu lielumā, tas ļāva secināt, ka tās forma ir līdzīga iepriekš paredzētajai.

2007. gada februārī un martā starpplanētu zonde New Horizons pa ceļam uz Plutonu arī uzņēma vairākus attēlus ar Himaliju. Arī šeit pavadonis bija tikai dažu pikseļu lielumā, jo tuvākais attēls tika uzņemts no 8 miljonu km attāluma.