Hercegovina
| Hercegovina Hercegovina Херцеговина | |
|---|---|
| Bosnijas un Hercegovinas Vēsturiskais reģions | |
 Hercegovina iekrāsota sarkanīgajā krāsā, oranžā krāsā ir neskaidra robeža ar Bosniju, bet pārējā valsts ir Bosnija | |
| Reģioni | Austrumhercegovina, Hercegovinas-Neretvas kantons, Rietumhercegovinas kantons |
| Kā vārdā nosaukta | Vaivads Stepans Vukčičs |
| Lielākā pilsēta | Mostara |
| Platība[1] | |
| • sauszeme | 12 000 km2 |
| Demonīms | Hercegovinieši |
| Laika josla | CET (UTC+1) |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
 Hercegovina Vikikrātuvē | |
- Šis raksts ir par daļu no Bosnijas un Hercegovinas valsts. Par visu valsti skatīt rakstu Bosnija un Hercegovina.
Hercegovina (serbu: Херцеговина, bosniešu: Hercegovina) ir ģeogrāfisks un vēsturisks reģions Bosnijas un Hercegovinas dienvidos, kas veido 20% no visas valsts (pārējo valsti veido Bosnija), bet nav oficiāla administratīvā iedalījuma vienība.
Hercegovinas lielākā pilsēta ir Mostara. Aptuvena Hercegovinas platība ir 12 tūkstoši km2. Iedzīvotāju skaits sasniedz 435 tūkstošus cilvēku. Mazliet vairāk nekā puse iedzīvotāju ir horvāti.
Vēsture labot šo sadaļu
Hercegovinas nosaukums cēlies no bosniešu vaivada Stepana Vukčiča titula, kurš sevi pasludināja par "Humas un Piejūras hercogu" un 1448. gadā pasludināja neatkarību no Bosnijas kā Svētās Savas hercogistes (latīņu: Ducatus Sancti Sabbae) valdnieks.
1463. gadā to pakļāva Osmaņu impērija, 1470. gadā izveidojot "Hercoga zemi" jeb sandžaku (turku: Hersek Sancağı), kas pastāvēja līdz 1833. gadam. Sadalot Bosnijas ejāletu, 1864. gadā izveidoja Hercegovinas vilājetu, kura centrs bija Mostara.
1878. gadā pēc Krievu—turku kara province atradās Austroungārijas pārvaldībā, izveidojot Hercegovinas okupēto teritoriju. 1908. gadā tā tika oficiāli anektēta, izraisot Bosnijas krīzi.
Pēc Pirmā pasaules kara Hercegovina bija Serbu, horvātu un slovēņu karalistes (Mostaras apgabals), no 1929. gada Dienvidslāvijas karalistes (Zetas banats), no 1941. gada Horvātijas Neatkarīgās valsts, no 1945. gada Dienvidslāvijas Demokrātiskās Federācijas Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskās Republikas, no 1992. gada Bosnijas un Hercegovinas valsts sastāvā. 1993. gada sākumā sākās bruņots konflikts starp bosniešu un Horcegbosnijas Horvātu Republikas spēkiem. Kopš 1994. gada Hercegovina ir sadalīta starp Bosnijas un Hercegovinas Federāciju (Rietumhercegovinas kantons un Hercegovinas-Neretvas kantons) un Serbu Republiku (Trebiņes kopiena).
-
Hercegovinas sandžaka karte (ap 1660) -
Hercegovinas etniskais sadalījums pirms Bosnijas kara (1991)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «3. Hercegovačka regija». Regionalna strategija ekonomskog razvoja Hercegovine (pdf / html). Regionalna razvojna agencija za Hercegovinu (REDAH.ba) – in conjunction with the EU RED Project (serbu–horvātu) (Bosna i Hercegovina). November 2004. Skatīts: 2020. gada 22. novembris.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hercegovina.- Culture of Lower Herzegovina
- Poskok (Vipera) – Herzegovinian portal
- Vinska Cesta Arhivēts 2023. gada 22. maijā, Wayback Machine vietnē.