Heopsa piramīda
Heopsa piramīda jeb Lielā piramīda ir vecākā no trim Gīzas piramīdām, kā arī lielākā no visām Ēģiptes piramīdām. Tāpat Heopsa piramīda ir vecākā no septiņiem pasaules brīnumiem un vienīgais no tiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Heopsa piramīda ir daļa no Gīzas nekropoles, kas atrodas netālu no Gīzas pilsētas (Kairas priekšpilsētas). Pastāv vairākas teorijas, kāpēc Heopsa piramīda ir uzcelta, viena no visbiežāk izplatītajām versijām ir tā, ka piramīda celta kā faraona Heopsa kapenes.
Heopsa piramīda
| |||||
|---|---|---|---|---|---|
 | |||||
  Heopsa piramīda  Heopsa piramīda  Heopsa piramīda | |||||
| Koordinātas | 29°58′44.9″N 31°08′03.3″E / 29.979139°N 31.134250°EKoordinātas: 29°58′44.9″N 31°08′03.3″E / 29.979139°N 31.134250°E | ||||
| Atrašanās vieta |
 Gīza, Gīzas muhāfaza, Ēģipte | ||||
| Autors | Hemiunu (pasūtīja Heopss) | ||||
| Stils | Senās Ēģiptes arhitektūra | ||||
| Tips | piramīda | ||||
| Materiāls | |||||
| Platība | 5,4 ha | ||||
| Garums | 233 m (pamatne) | ||||
| Platums | 233 m (pamatne) | ||||
| Augstums |
| ||||
| Pabeigšanas datums | aptuveni 2560. gadā p.m.ē. | ||||
Celtniecība labot šo sadaļu
Eģiptologi uzskata, ka Heopsa piramīda tikusi celta Ēģiptes 4. dinastijas faraona Heopsa valdīšanas laikā (2589.–2566. gads p.m.ē.). Tās arhitekts bija virspriesteris Hemiunu.[1] Heopsa piramīdu uzcēla 10–20 gadu laikā ap 2560. gadu p.m.ē. Piramīda celta no gludiem, apskaldītiem, precīzi savienotiem kaļķakmens blokiem, katrs no tiem sver vairākas tonnas. Visas piramīdas celtniecībā izmantoti 2,3 miljoni tādu bloku. Pēc tam piramīdas virsma apšūta ar gludām, spoži baltām slīpētām kaļķakmens plāksnēm, kas piešķīra visam būvķermenim mirdzumu un formas skaidrību.[2] Heopsa piramīda esot bijusi 146,7 metrus augsta, tā bija lielākā cilvēku veidotā celtne gandrīz 3800 gadus.[a] Gadsimtu gaitā ir tikušas izstrādātas vairākas versijas, kā cilvēki varējuši uzbūvēt piramīdu. Šīs versijas savstarpēji ir arī pretrunīgas. Piramīdā ir vismaz trīs telpas.
Pētniecība labot šo sadaļu
1880. gadā angļu arheologs Flinderss Pitrijs bija pirmais, kas veica Heopsa piramīdas izpēti, izmantojot zinātniskās metodes un ar to saistītu tā laika tehniku.[3]
Piezīmes labot šo sadaļu
- ↑ Ap 1311. gadu tika pabeigta Linkolnas katedrāles celtniecība, un līdz ar to Heopsa piramīda zaudēja augstākās celtnes statusu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Ian Shaw. The Oxford history of ancient Egypt. Oxford University Press, 2000. 89. lpp. ISBN 0-19-815034-2.
- ↑ Skaidrīte Cielava. Vispārīgā mākslas vēsture, I daļa. Rīga : Zvaigzne ABC, 1998. ISBN 9984-04-613-3.
- ↑ «Great Pyramid of Giza» (angļu). Ancient History Encyclopedia. Skatīts: 2020. gada 18. septembrī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Heopsa piramīda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- «The Great Pyramid of Giza» (angļu). Wonder Club. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 21. decembrī. Skatīts: 2011. gada 12. janvārī.
 | Šis ar Senajiem laikiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |