Heinrihs Barkhauzens
Heinrihs Georgs Barkhauzens (Heinrich Georg Barkhausen, dzimis 1881. gada 2. decembrī, miris 1956. gada 20. februārī) bija vācu fiziķis. Nodarbojās ar elektronu lampu pētījumiem, un atklāja elektronu lampas galveno parametru sakarības. 1923. gadā laida klajā grāmatu "Elektronu lampas", kas tika atzinīgi novērtēta visā pasaulē.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Dzimis Brēmenē. No 1901. gada studēja fiziku un 1907. gadā grāmatā publicēja savu disertāciju. Visbeidzot viņš sāka strādāt rūpniecībā un ieguva doktora grādu Getingenes Universitātē.[1]
No 1911. gada Barkhauzens vadīja Vājstrāvas tehnikas institūtu Drēzdenes Tehniskajā augstskolā un sāka nodarboties ar elektronu lampas pētījumiem. Tur viņš arī atklāja elektronu lampas galveno parametru sakarību. Barkhauzens piedalījās augstfrekvences svārstību elektronu lampās atklāšanā un magnētisma un elektroakustikas teoriju izstrādāšanā.
Pēc Otrā pasaules kara Barkhauzens atgriezās Drēzdenē, kur palīdzēja atjaunot kara laikā sagrautā institūta darbību. Līdz 1953. gadam vadīja institūtu. Miris 1956. gada 20. februārī.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Biographical Encyclopedia of Scientists, 3rd Ed.». CRC Press.
 | Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |