Halcedons (nosaukums saistīts ar Seno Grieķiju, taču pretstatā daudziem skaidrojumiem, nav saistāms ar seno pilsētu Halkedonu) ir viens no kvarca paveidiem — slēpti kristālisks (halcedonu veidojošie kristāliņi ir mazāki par 1 mikrometru), šķiedrains kvarcs. Kā rāda neseni pētījumi, halcedons bieži ir kvarca un cita minerāla — moganīta maisījums. Halcedons uzskatāms par mineraloīdu.

Halcedona olis.

Halcedonam atšķirībā no kvarca ir taukains spīdums. Tas ir puscaurspīdīgs, visbiežāk baltā vai zilgani pelēcīgā krāsā, brūngans un nereti — gandrīz melns. Vieglāk šķīdināms nekā kvarcs. Veido kārtiņas, satecējumus, pseidostalaktītus vai masīvus veidojumus. Halcedons veidojas magmatisko iežu plaisās un tukšumos, arī nogulumiežos (krams).

Dažādos halcedona paveidus jau kopš seniem laikiem izmanto kā rotakmeņus. Tā kā pie halcedona nelīp karsts vasks, to bieži izmantoja zīmogu izgatavošanai. Dažāus paveidus joprojām izmanto rotaslietu izgatavošanai. Lielākus gabalus izmanto arī vāzu, galdu virsmu utml. izgatavošanai. Tiešu Saules staru iedarbībā akmens dabiskais krāsojums var izbalēt.

Paveidi labot šo sadaļu

  • Ahāts — joslains, bieži koncentriski joslains
  • Karneols — viendabīgs, sarkans
  • Hrizoprazs — zaļš, satur niķeļa oksīdu
  • Prazems — bāli zaļš
  • Onikss — joslains, ar melnām un baltām joslām
  • Krams — tumši pelēks, melns, brūns, ar stiklainu spīdumu
  • Heliotrops — smaragdzaļš, ar sarkaniem lāsumiem

Atradnes labot šo sadaļu