Hākons Magnusons
Hākons Magnusons (senskandināvu: Hákon Magnússon; dzimis 1069. gadā, miris 1095. gada februārī) bija Norvēģijas karalis no 1093. gada līdz nāvei 1095. gadā. Norvēģijas karaļa Magnusa II dēls. Ap 1090. gadu veica ekspedīciju uz Biarmiju (Baltās jūras piekrasti). Pēc Olafa III nāves Tronheimā par karali atzina Hākonu, bet Vikā - Magnusu III. Abi pretendenti gatavojās karam, tomēr Hākons 1095. gadā pēkšņi mira.
| Hākons Magnusons Håkon Magnusson Toresfostre | |
|---|---|
| Norvēģijas karalis | |
| 1093. gads — 1095. gads | |
| Priekštecis | Olafs III |
| Pēctecis | Magnuss III |
| Dzimis | 1069. gadā |
| Miris |
1095. gada februārī Dovrefjella,  Norvēģija |
| Dinastija | Hargradu dinastija |
| Tēvs | Magnuss II |
| Reliģija | katolisms |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Norvēģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |