Grīņa sārtene

Grīņa sārtene^[1], arī grīņu sārtene un parastā sārtene (Erica tetralix L.), ir Latvijā ļoti rets ēriku dzimtas sīkkrūms, kas ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā.^[2]^[3] Prasa īpašus mitruma apstākļus, tādēļ aug gandrīz tikai tai piemērotos piejūras apvidos.^[4] Latvijā sastopama grīņos Baltijas jūras piekrastē, īpaši Grīņu rezervātā un apkārtējos Ziemupes un Sakas rajonos, 20. gadsimtā novērota arī pie Nīcas, Pāvilostas un Jelgavas.^[2] 19. gadsimtā pieminēta arī, iespējams, stādīta atradne pie Mazzalves.^[4] Eiropā sastopama Atlantijas okeāna un tā jūru piekrastēs,^[2] ievesta Ziemeļamerikā. Latvijā suga sasniedz savu ZA izplatības robežu.^[5]

Apraksts labot šo sadaļu

Krūma augstums 10-50 cm, stublājs koksnains, zari stāvi un tievi ar daudzām lineārām, 2—4 mm garām un 0,3-0,5 mm platām lapām. Lapas mieturī pa 4. Ziedi pa 2—4 pagarinātu vasu galos blīvos, gandrīz galviņveidīgos čemuros. Ziedu vainags rožaini sārts līdz sārti violets, šauri pokālveida, nokarens. Zied jūlijā un augustā. Auglis — balti tūbaina četrvāršņu pogaļa.^[2]^[5]

Aug pārmitros, skrajos priežu mežos un to laucēs, kā arī uz nabadzīgām smilts un seklas kūdras augsnēm mitros, aizzēlušos degumos.^[5]

Līdzīgas sugas labot šo sadaļu

Grīņa sārteni reizēm sauc arī par zvaniņu virsi vai čemurvirsi, jo pēc izskata tā ir līdzīga sila virsim (Calluna vulgaris). Lapas abiem augiem ir īsas, skujveidīgas, bet ziedi — rozā. Taču grīņa sārtenes ziedi atgādina zvaniņus un ir sakārtoti čemurā stublāja pašā galotnē, kamēr sila virsim ziedi izvietoti garā, izstieptā ķekarā.

Lapiņas līdzinās melnās vistenes (Empetrum nigrum) lapiņām, tomēr sārtenes lapiņas ir apmatotas (tādas nav ne vistenei, ne sila virsim) un sakārtotas mieturī pa 4.^[4]

Audzēšana labot šo sadaļu

Sugai ir izveidotas mākslīgi audzējamas šķirnes, tai skaitā baltziedu Alba mollis^[6] un koši rozā Pink Star^[7]. Audzēšanai, kā parasti ēriku dzimtas augiem, nepieciešama skāba augsne.