Artikulācijas vietas
Labiāla
Bilabiāla
Labiāli velāra
Labiāli alveolāra
Labiodentāla
Bidentāla
Koronāla
Lingvolabiāla
Interdentāla
Dentāla
Alveolāra
Apikāla
Lamināla
Postalveolāra
Alveopalatāla
Retrofleksa
Dorsāla
Palatāla
Labiāli palatāla
Velāra
Uvulāra
Uvulāri epiglotāla
Radikāla
Faringāla
Epiglotāli faringāla
Epiglotāla
Glotāla
Šī lapa, iespējams, satur informāciju fonētiskajā alfabētā, kuru dažas pārlūkprogrammas var attēlot nekorekti.

Glotālie līdzskaņi ir līdzskaņi, kas tiek artikulēti ar balseni (telpu starp balss saitēm). Daudzi fonētiķi šis skaņas (vai vismaz tā sauktos berzeņus) uzskata par balsenes pārejas stāvokli bez artikulācijas vietas, kā tas ir citiem līdzskaņiem. Faktiski tie netiek uzskatīti par līdzskaņiem vispār. Tomēr glotālais slēdzenis vismaz ir tipisks līdzskanis tādās valodās, kā cu Taivānā.[1]

Latviešu valodā labot šo sadaļu

Latviešu valodā glotāls līdzskanis ir nebalsīgais glotālais berzenis /h/, kas ortogrāfijā (tāpat kā nebalsīgais velārais berzenis /x/) tiek attēlots ar burtu "h".[2]

Piemēri labot šo sadaļu

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā iekļautie glotālie līdzskaņi:

IPA Apraksts Piemērs
Valoda Ortogrāfija IPA Tulkojums
  nebalsīgs glotāls slēdzenis havajiešu okina [ʔo.ˈki.na] okina (burts)
  balsīgs glotāls berzenis čehu Praha [pra.ɦa] Prāga
  nebalsīgs glotāls berzenis latviešu Stokholma [stɔkhɔlma] Stokholma

"Berzeņi" nav īsti berzeņi. Šajā gadījumā ir vēsturisks šī termina lietojums. Šīs skaņas ir balsenes pārejas stāvoklis (fonācija) bez specifiskas artikulācijas vietas. [h] ir nebalsīga pāreja. [ɦ] ir dvesmas pāreja un to vajadzētu transkribēt ar [h̤].

Izplatība labot šo sadaļu

Glotālie slēdzeņi sastopami daudzās valodās. Bieži visiem patskaniskajiem ievadiem priekšā ir glotālais slēdzenis, piemēram vācu valodā. Havajiešu alfabētā glotālo slēdzeni apzīmē ar (okinu). Dažās rakstībās tiek lietota diakritiskā zīme, kā hamza <ء> arābu alfabētā. Daudzās Mezoamerikas valodās glotālajam slēdzenim tiek lietots latīņu burts <h>.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ladefoged, Peter; Maddieson, Ian (1996). The Sounds of the World's Languages. Oxford: Blackwell. ISBN 0-631-19814-8 (angliski)
  2. Alīse Laua. Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga : Zvaigzne ABC. ISBN 9984-560-96-1.

Skatīt arī labot šo sadaļu