Glikokortikoīdi
Glikokortikoīdi ir kortikosteroīdi, kas ietekmē galvenokārt ogļhidrātu un olbaltumvielu maiņu. Glikokortikoīdi stimulē glikoneoģenēzi, paaugstina cukura līmeni asinīs, kā arī veicina glikogēna sintēzi aknās. Glikokortikoīdi spēj arī samazināt iekaisumus un alerģiskās izpausmes. Tos cilvēka ķermenī sintezē virsnieru garoza. Glikokortikoīdu receptori ir gandrīz visām cilvēka šūnām, un tiem piesaistoties, notiek attiecīgie efekti.[1] Dabiskie glikokortikoīdi ir kortizons un hidrokortizons jeb kortizols, kurus dažādu preparātu veidā lieto medicīnā. [2]
Efekti labot šo sadaļu
Pretiekaisuma darbība labot šo sadaļu
Pretiekaisuma darbības pamatā ir glikokortikoīdu spēja nomākt iekaisuma eksudatīvo fāzi, jo tie neitralizē hialuronidāzi un samazina asinsvadu caurlaidību. Tie kavē arī iekaisuma mediatoru — prostaglandīnu sintēzi. [2]
Imūndepresīvā iedarbība labot šo sadaļu
Imūndepresīvā glikokortikoīdu iedarbība ir saistīta ar spēju nomākt limfocītu un plazmocītu attīstību, samazināt antivielu veidošanos. Pie tam tie kavē tuklo šūnu granulu satura atbrīvošanu (piemēram, histamīna) un izdalīšanos no tām, kā arī darbojas pretēji šo mediatoru efektiem, piemēram, samazina asinsvadu caurlaidību, paaugstina asinsspiedienu utt.[2]
Ietekme uz asinsradi. labot šo sadaļu
To ilgstošas lietošanas laikā samazinās eozinofilo leikocītu un limfocītu skaits, bet palielinās eritrocītu un neitrofilo leikocītu skaits asinīs. [2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Pelt AC (2011). Glucocorticoids: effects, action mechanisms, and therapeutic uses. Hauppauge, N.Y.: Nova Science. ISBN 978-1617287589.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Indulis Purviņš, Santa Purviņa (2002). Praktiskā farmakoloģija (3. izd.). Rīga: Zāļu infocentrs. 794. lpp. ISBN 9984193313 Nepareizs ISBN.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Glikokortikoīdi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)