Franss Gunnars Bengtsons (zviedru: Frans Gunnar Bengtsson; dzimis 1894. gada 4. oktobrī, miris 1954. gada 19. decembrī) bija zviedru rakstnieks, esejists, dzejnieks. Uzrakstījis vienu no pazīstamākajām Zviedrijas karaļa Kārļa XII biogrāfijām, kā arī daudzus vēsturiskos romānus.

Franss Gunnars Bengtsons
Frans Gunnar Bengtsson
Franss Gunnars Bengtsons
Personīgā informācija
Dzimis 1894. gada 4. oktobrī
Valsts karogs: Zviedrija Skones lēne, Zviedrija
Miris 1954. gada 19. decembrī (60 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Vesterjētlandes lēne, Zviedrija
Literārā darbība
Nodarbošanās romānists, esejists, dzejnieks, šahists
Valoda zviedru
Žanri vēsturiskā literatūra, esejas, dzeja

Biogrāfija labot šo sadaļu

Jaunībā aizrāvies ar šahu. 1916. gada Ziemeļu šaha kongresa Kopenhāgenā B turnīra dalībnieks, taču vēlākajos gados rakstnieka darbība nav ļāvusi piedalīties nopietnos šaha turnīros.

Savas literārās gaitas sācis ar vēsturisku aprakstu publikāciju žurnālā Ord och Bild 1920. gadā. Pirmais Bengtsona dzejoļu krājums "Kauliņu spēle" (zviedru: Tärningkast) iznācis 1923. gadā, bet 1925. gadā izdevis otro dzejoļu krājumu - "Bābeles leģendas" (zviedru: Legenden om Babel). Savos dzejoļos izmantojis senlaicīgas dzejas formas, tajā skaitā sonetu. 1929. gadā kļuvis plašāk pazīstams pēc sava vēsturisko eseju krājuma "Literāti un karavīri" (zviedru: Litteratörer och militärer) publikācijas. 1938. gadā publicējis karaļa Kārļa XII biogrāfiju divos sējumos, kura saņēmusi lasītāju atzinību un Zviedrijas Akadēmijas (zviedru: Svenska Akademien) prēmiju. Vēsturiskais darbs lielā mērā balstījies uz Kārļa XII karavīru un virsnieku dienasgrāmatām un citām pierakstītām atmiņām, kā arī uz 1731. gadā izdoto Voltēra Kārļa XII biogrāfiju.

1941. gadā izdevis romāna Röda Orm pirmo daļu, bet 1945. gadā - šī romāna otro daļu. Vēsturiskais romāns, kas apraksta vikinga piedzīvojumos Skandināvijā kristietības ieviešanas laikmetā, kļuva par vienu no pašiem lasītākajiem zviedru romāniem. 1991. gadā izdevniecība "Liesma" izdeva šo grāmatu latviešu valodā ar nosaukumu "Sarkanais pūķis".[1]

1953. gadā izdevis atmiņu krājumu "Paradīze, kādu es to atceros" (zviedru: Den lustgård som jag minns). Pēc autora nāves 1954. gadā tika izdoti vairāki viņa eseju un dzejoļu krājumi.

Literārie darbi labot šo sadaļu

  • "Tärningkast", 1923
  • "Legenden om Babel", 1925
  • "Litteratörer och militärer", 1929
  • "Karl XII’s levnad", 1938
  • "Silversköldarna", 1931
  • "Röda Orm", 1941/1945
  • "Den lustgård som jag minns", 1953
  • "Folk som sjöng, och andra essäer", 1955
  • "Konsten att läsa", 1960
  • "Inför kvinnan ställd", 1964

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu