Francisks Skarina
Francisks Skarina (baltkrievu: Францыск Скарына; dzimis ap 1490. gadu, miris 1552. gada 29. janvārī) bija baltkrievu apgaismotājs, ārsts un grāmatniecības pamatlicējs. Viens no pirmajiem grāmatu iespiedējiem Austrumeiropā, licis pamatus baltkrievu valodas attīstībai.
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Skarina piedzima turīga tirgotāja ģimenē Polockā, kas tobrīd bija Lietuvas lielkņazistes tirdzniecības un rūpniecības centrs. Precīzs dzimšanas gads nav zināms, vien nosakāms, ka Skarinam bija 14 gadi, kad viņš sāka studēt Jagaiļa universitātē Krakovā 1504. gadā. Viņš to absolvēja 1506. gadā, iegūstot bakalaura grādu mākslā.[1] 1514. gadā, nokārtojot visus vajadzīgos pārbaudījumus, viņš ieguva doktora grādu medicīnā Padujas universitātē Itālijā.[2]
1517. gadā Skarina nodibināja tipogrāfiju Prāgā, bet 1520. gadā — Viļņā, kas bija pirmā Baltijā.[3]
Ārejās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francisks Skarina.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Francysk Skaryna, the Martin Luther of Belarus // The Economist
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Г. Галенчанка. Скарына, Францыск // Энцыклапедыя ВКЛ, т.3, Мінск, 2007, с. 576.
- ↑ "Francisko Skoryna V Dile Ceskych Slavist",Frantiska Sokolova,Norodni Knihovna v Praze, Prague, 1992, ISBN 80-7050-183-3 Nepareizs ISBN
- ↑ Skarina Francisks, letonika.lv. Atjaunināts: 2015. gada 1. aprīlī.
 | Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |