Frīdrihs Daniels Ernsts Šleiermahers (vācu: Friedrich Daniel Ernst Schleiermacher; dzimis 1768. gada 21. novembrī, miris 1836. gada 12. februārī) bija vācu teologs un filozofs. Centās apvienot Apgaismības kritiku ar tradicionālo protestantismu. Viens no modernās bībeles kritikas un hermeneitikas pamatlicējiem. Tiek saukts arī par "modernās liberālās teoloģijas tēvu".
|
|
| Vispārīgā informācija
|
|---|
| Skola, tradīcija
|
augstā kritika, hermeneitika
|
|---|
| Galvenās intereses
|
ētika, reliģija
|
|---|
| Alma mater
|
Halles Universitāte
|
|---|
| Skolotājs
|
Johans Zalomo Zemlers
|
|---|
| Skolnieks
|
Artūrs Šopenhauers
|
|---|
| Ietekmējies no
|
Platons, Aristotelis, Benedikts Spinoza, Imanuels Kants, Frīdrihs Heinrihs Jakobi, Johans Gotlībs Fihte, Frīdrihs Šlēgelis, Frīdrihs Vilhelms Jozefs Šellings
|
|---|
| Ietekmējis
|
Karls Barts, Pauls Tillihs, Rūdolfs Bultmanis
|
|---|
| Nozīmīgi darbi
|
Der christliche Glaube nach den Grundsätzen der evangelischen Kirche (1821—1822; 2. izd. (pārstr.) - 1830—1831)
|
|---|
| Valoda
|
vācu valoda
|
|---|
|
Dzimis Breslavā, kapelāna ģimenē. Mācījās skolās Nīskī, Barbī, vēlāk teoloģiju Halles Universitātē. No 1796. gada strādāja par kapelānu Charité slimnīcā Berlīnē. No 1802. līdz 1804. gadam - mācītājs Štolpā. No 1804. līdz 1807. gadam - teoloģijas profesors Halles universitātē. 1807. gadā atgriezās Berlīnē, kur strādāja par mācītāju Berlīnes Trīsvienības baznīcā (Dreifaltigkeitskirche). 1808. gadā apprecējās. 1810. gadā, nodibinoties Berlīnes Universitātei, Šleiermahers kļuva par tās teoloģijas pasniedzēju. Kļuva par Prūsijas Zinātņu akadēmijas sekretāru. Šleiermaheram bija būtiska ietekme 1817. gadā radītās Vecprūsijas ūnijas baznīcas (Kirche der Altpreußischen Union) izveidē (tajā apcvienojās Prūsijas luterāņu un kalvinistu baznīcas).
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdrihs Šleiermahers.
