Flavio Briatore
Flavio Briatore (Flavio Briatore; dzimis 1950. gada 12. aprīlī Vercuolo, Itālijā) ir itāļu biznesmenis. Viņš ir Londonas "Queens Park Rangers" futbola komandas līdzīpašnieks. Agrāk darbojies arī Formula 1 čempionātā un joprojām ir vairāku pilotu menedžeris.
| ||||||||||||||||||
_-_cropped.jpg)
Dzīves un karjeras sākums labot šo sadaļu
Briatore ir dzimis Vercuolo pilsētā sākumskolas skolotāju ģimenē. Briatore jaunībā strādāja par slēpošanas instruktoru, kā arī par restorāna vadītāju. Briatore vēlāk nodibināja restorānu "Tribüla", kas pēc kāda laika tika slēgts. 1970. gados Briatore pārcēlās uz Kuneo un kļuva par biznesmeni.
1979. gadā, pēc kāda partnera nāves, Briatore pārcēlās uz Milānu. Tur viņš satika Lučāno Benetonu, Benetton apģērbu kompānijas dibinātāju. Viņi kļuva par draugiem un biznesa partneriem. Kad Benetons atvēra pirmos piecus veikalus ASV, Briatore kļuva par to vadītāju. Pateicoties Benetton nestandarta franšīzes noteikumiem, 1989. gadā ASV bija atvērti 800 zīmola veikali. Briatore kļuva bagāts pateicoties tam, ka viņš saņēma naudu par katru noslēgto franšīzes vienošanos. Vēlāk veikalu skaits nokrita līdz 200 un Briatore sāka meklēt jaunas biznesa iespējas.
Formula 1 labot šo sadaļu
Benetton labot šo sadaļu
1988. gadā Briatore pirmoreiz apmeklēja Formula 1 sacīksti, par spīti agrākajiem paziņojumiem par to, ka šīs sacīkstes viņu neinteresē. Lučāno Benetons Briatori iecēla komerciālā direktora amatā Benetton Formula komandā. Kad tika atlaista lielākā daļa komandas vadības, Briatore kļuva par komandas vadītāju un drīz padarīja to par konkurētspējīgu komandu. Viņš nolīga un drīz atlaida inženieri Džonu Bārnārdu. Vēlāk viņš pieņēma darbā Tomu Vokinšovu, kuram 1991. gadā izdevās pierunāt Mihaelu Šūmaheru pievienoties komandai.
Šūmahers kļuva par komandas galveno pilotu un komanda tika veidota ap viņu. 1994. gadā viņš izcīnīja savu pirmo titulu, bet 1995. gadā - otro, turklāt, palīdzot komandai izcīnīt savu vienīgo konstruktoru kausu. 1994. gada beigās Briatore iegādājās vājo Ligier komandu, lai iegūtu tiesības uz Renault dzinējiem. Šos dzinējus 1995. gadā izmantoja arī Benetton. Tā kā FIA noteikumi neļāva viņam būt par šīs komandas īpašnieku, drīz tā tika pārdota Vokinšovam. Pēc tam, kad Šūmahers un daļa komandas personāla devās uz Ferrari, Benetton kļuva par vidusmēra komandu. 1996. gadā Briatore nopirka daļu Minardi komandas, tomēr, tā kā viņam neizdevās to pārdot British American Tobacco, tā tika pārdota atpakaļ Džankarlo Minardi un Gabrielem Rumi.
1997. gadā Briatore tika atlaists un viņa vietu ieņēma Deivids Ričardss. No 1998. līdz 2000. gadam Briatore pārdeva Renault dzinējus (ar nosaukumu Supertec) Williams, Arrows, BAR un Benetton komandām.[1]
Renault labot šo sadaļu
2000. gadā Renault paziņoja par plāniem atgriezties F1 čempionātā nopērkot Benetton komandu un pārsaucot to par Renault F1. Briatore kļuva par komandas vadītāju, nomainot šajā amatā Roko Benetonu. Briatore atklāja Fernando Alonso. Viņi pirmoreiz tikās 1999. gadā, kad Alonso vēl bija pusaudzis. 2001. gadā Alonso debitēja sacīkstēs braucot Minardi, bet 2002. gadā viņš bija Renault testpilots.[1] 2003. gadā no komandas tika atlaists Džensons Batons un viņa vietā nolīgts Alonso. Fani kritizēja šo lēmumu, tomēr Briatore paziņoja, ka "laiks rādīs, vai viņš ir kļūdījies".[2]
Alonso izcīnīja čempiona titulus 2005. un 2006. gadā. Šajos gados Renault izcīnīja arī konstruktoru kausus.[1] Nākamajā gadā Alonso pievienojās konkurentiem McLaren. Briatore ir arī Marka Vebera un Heiki Kovalainena menedžeris. Agrāk viņš ir bijis arī Jarno Trulli menedžeris, bet viņu ceļi šķīrās pēc tam, kad Trulli tika atlaists no komandas 2004. gadā, par spīti uzvarai Monako Grand Prix.[1] Kovalainens debitēja Renault, bet tagad brauc McLaren. Vebers kopš 2007. gada ir Red Bull Racing pilots.
2009. gada 16. septembrī Briatore tika atlaists no Renault sakarā ar Singapūras Grand Prix skandālu, kad komandu apsūdzēja likšanā Nelsinju Pikē apzināti piedzīvot avāriju, lai Alonso gūtu uzvaru. 21. septembrī, Pasaules motoru sporta padomes sēdē, Briatorem tika aizliegts piedalīties jebkādos FIA sankcionētos pasākumos uz nenoteiktu laiku. Tika paziņots arī, ka visiem pilotiem, kuriem Briatore joprojām būs menedžeris pēc sezonas beigām, netiks pagarinātas Superlicences. Briatore FIA lēmumu pārsūdzēja un tas tika atcelts, tomēr viņš paziņoja, ka nedomā atgriezties F1.
Futbols labot šo sadaļu
2007. gada 7. septembrī Briatore kopā ar FOM vadītāju Bērniju Eklstonu iegādājās Londonas "Queens Park Rangers" futbola klubu. Tā paša gada decembrī pasaules 4. bagātākais cilvēks Lakšmi Mitals iegādājās 20% komandas. Briatore ir komandas prezidents. Viņš tiek kritizēts par pārmērīgo cenu paaugstināšanu biļetēm.
Personīgā dzīve labot šo sadaļu
1990. gadu beigās Briatorem bija attiecības ar supermodelēm Naomi Kempbelu, Adrianu Volpe, Emmu Hemingu un Heidiju Klumu. 2004. gada 4. maijā Kluma piedzemdēja Briatores vienīgo bērnu, Helēnu Klumu. Kluma apgalvo, ka Briatore nav iesaistīts bērna dzīvē.[3] 2008. gada 14. jūnijā Briatore apprecējās ar 28 gadus veco modeli Elisabetu Gregorači.[4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 «Who's Who: Flavio Briatore». F1Fanatic.co.uk. 2007. Skatīts: 2007-08-18.
- ↑ Kevin Eason. «Alonso making life cheap and cheerful for his paymaster». The Times (News International), 2005-09-09. Skatīts: 2006-11-01.
- ↑ William Keck. «Celeb Watch: Heidi Klum relishes her model family life». USA Today, 2007-12-03. Skatīts: 2007-12-04.
- ↑ «Briatore finally ties the knot». autosport.com. 2008-06-16. Skatīts: 2008-06-19.