Fidžiešu valoda (Na vosa vaka-Viti) ir viena no austronēziešu valodām, kas izplatīta Fidži. Tā ir dzimtā valoda 350 000 fidžiešu jeb mazāk nekā pusei valsts iedzīvotāju, bet vēl 200 000 to apguvuši kā svešvalodu. 1997. gada Fidži konstitūcijā fidžiešu valoda līdzās angļu un hindustāņu valodai noteikta kā Fidži valsts valoda.

Fidžiešu
Na vosa vaka-Viti
Valodu lieto: Fidži 
Reģions: Kā dzimtā valodā lietota Vanualevu, Vitilevu austrumu daļā un mazākajās salās (Kandavu, Najau, Lakembā, Oneatā, Mozē, Komo, Namukā, Kambarā, Vulanā, Oneā un Vatoā); kā svešvaloda izplatīta pārējā Fidži daļā
Arī Jaunzēlandē, Austrālijā
Pratēju skaits: Dzimtās valodas līmenī: 350 000
Kā svešvalodu: 200 000
Valodu saime: Austronēziešu
 Malajiešu-Polinēziešu (MP)
  Centrālaustrumu MP
   Austrumu MP
    Okeānijas
     Centālaustrumu okeāniskās
      Attālās okeāniskās
       Centrālās Okeānijas
        Austrumfidžiešu-polinēziešu
         Austrumfidžiešu
          Fidžiešu 
Rakstība: Latīņu alfabēts (fidžiešu ortogrāfija) 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Fidži Fidži
Regulators: nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1: fj
ISO 639-2: fij
ISO 639-3: fij

Normētās fidžiešu valodas pamatā ir Mbau salā lietotās valodas paveids, kas pieder austrumfidžiešu valodām.

Runātās fidžiešu valodas piemērs

Fonoloģija labot šo sadaļu

Fidžiešu valodas līdzskaņu fonēmas parādītas sekojošajā tabulā:

  Bilabiāli Labiodentāli Dentāli un
alveolāri
Palatāli Velāri Labiovelāri
Eksplozīvi (p) mb     t nd     k ŋg    
Nazāli   m       n       ŋ    
Berzeņi   β (f)   s ð     (x)      
Vibranti           r            
Prenazalizēti vibranti           nr            
Spraudzeņi               j       w
Laterāli spraudzeņi           l            

Skaņas [p f] sastopamas tikai aizguvumos no citām valodām. Skaņas [x h] sastopamas tikai atsevišķos Fidži novados.

Patskaņi:

Vienskaņi Īsi Gari
Priekšējie Pakaļējie Priekšējie Pakaļējie
Augsti i u
Vidēji e o
Vaļēji a
Divskaņi Beidzas
ar [i]
Beidzas
ar [u]
Pirmais komponents [i]   iu
Pirmais komponents [e] ei eu
Pirmais komponents [o] oi ou
Pirmais komponents [a] ai au

Ortogrāfija labot šo sadaļu

Fidžiešu alfabēts ir veidots uz latīņu alfabēta pamata, un tajā ietilpst turpmāk minētie burti.

A B C D E F G I J K L M N O P Q R S T U V W Y
a b c d e f g i j k l m n o p q r s t u v w y

Līdzskaņus apzīmejošajiem burtiem atbilst turpmāk minētās fonēmas:

  • b = [mb]
  • c = [ð]
  • d = [nd]
  • f = [f]
  • g = [ŋ]
  • j = [x]
  • k = [k]
  • l = [l]
  • m = [m]
  • n = [n]
  • p = [p]
  • q = [ŋɡ]
  • r = [r]
  • s = [s]
  • t = [t]
  • v = [β]
  • w = [w]
  • y = [j]

Papildus tam digrāfs dr apzīmē postalveolāru skaņu [n̠d̠], dažreiz precīzi izrunātu kā [n̠d̠r̠].

Patskaņu burti a e i o u pamatā atbilst to attiecīgajām IPA vērtībām. Patskaņu garums parasti rakstībā netiek attēlots, izņemot vārdnīcas un valodas mācību grāmatas, kur garums tāpat kā latviešu valodā tiek apzīmēts ar garumzīmi virs patskaņa.

Atsauces labot šo sadaļu

  • R. M. W. Dixon. A Grammar of Boumaa Fijian. Chicago : University of Chicago Press, 1989. ISBN 0-226-15428-9.
  • Albert J. Schütz. The Fijian Language. Honolulu : University of Hawaii Press, 1985. ISBN 0-8248-1005-8.

Ārējās saites labot šo sadaļu