Fernandu di Noronjas sala
Fernandu di Noronjas sala (portugāļu: Fernando de Noronha) ir Brazīlijai piederoša sala Atlantijas okeānā 354 km no kontinenta krasta.[1] Kopā ar 20 citām saliņām veido salu grupu 26 km² platībā. Galvenās salas platība ir 18,4 km² (71% no arhipelāga kopējās platība). Sala ir speciāla municipalitāte (distrito estadual) Pernambuku štata sastāvā.
| Fernandu di Noronjas sala | |
|---|---|
| Fernando de Noronha | |
 | |
| Ģeogrāfija | |
 | |
| Izvietojums | Atlantijas okeāns |
| Koordinātas | 3°51′14″S 32°25′26″W / 3.85389°S 32.42389°WKoordinātas: 3°51′14″S 32°25′26″W / 3.85389°S 32.42389°W |
| Salu skaits | 21 |
| Galvenās salas | Fernandu di Noronja |
| Platība | 26 km² |
| Garums | 10 km |
| Platums | 3,5 km |
| Augstākais kalns |
Moru du Piku 323 m |
| Administrācija | |
 Brazīlija | |
| Štats | Pernambuku |
| Lielākā pilsēta | Vila duš Remediuša |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 3012 (2010) |
 Fernandu di Noronjas sala Vikikrātuvē | |
Par salas atklājēju tiek uzskatīts portugāļu jūrasbraucējs Fernadu di Noronja, kurš to apmeklēja savā 1501.—1502. gada ekspedīcijā un nosauca par Gavēņa salu (Ilha da Quaresma). No 1530. gada sala kartēs tiek apzīmēta ar mūsdienu nosaukumu. Pirmais salu aprakstīja Amerigo Vespuči, kurš to apmeklēja 1501. gadā Gonsalu Koeļu ekspedīcijas sastāvā.[2]
1534. gadā salu ieņēma Anglija, no 1556. līdz 1612. gadam — Francija, no 1628. līdz 1654. gadam — Nīderlande, kas to dēvēja par Pavoniju (Pavonia). 1736. gadā pamesto un neapdzīvoto salu ieņēma Francijas Austrumindijas kompānija, kas to nosauca par Dofinas salu (Isle Dauphine). 1737. gadā sala nonāca Portugāles kontrolē, kas tur izbūvēja nocietinājumu sistēmu un ap 1770. gadu nodibināja ciematu Vilu duš Remediušu. No 18. gadsimta beigām līdz 1957. gadam sala tika izmantota kā ieslodzījuma vieta (no 1938. līdz 1945. gadam — politiskajiem ieslodzītajiem).
No 1942. līdz 1988. gadam Fernandu di Noronjas sala kopā ar Rokasas atolu un Sanpedru un Sanpaulu salām bija Brazīlijas federālā teritorija. 1988. gada 5. oktobrī salas tika pasludinātas par jūras nacionālo parku un nodotas Pernambuku štata jurisdikcijā (izņemot Rokasas atolu, ko nodeva Riugrandi du Norti štatam).
2001. gadā Fernandu di Noronjas sala kopā ar Rokasas atolu tika pasludinātas par UNESCO Pasaules mantojuma vietu ar nosaukumu “Brazīlijas Atlantijas salas”. Salas iekļautas dabas objektu kategorijā, jo ir vairāku jūras dzīvnieku un zivju svarīga barošanās vieta.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Fernandu di Noroņas salas». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 206. lpp.
- ↑ A. Davies, The Geographical Journal, Vol. 118, No. 3, Sep., 1952
- ↑ Brazilian Atlantic Islands: Fernando de Noronha and Atol das Rocas Reserves
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fernandu di Noronjas sala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)