Fīrvaldšteterezers (vācu: Vierwaldstättersee — ‘četru mežaino kantonu ezers’), arī Lucernas ezers, ir liels ezers Šveices centrālajā daļā, ceturtais lielākais valstī.[1] Ezera nosaukums cēlies no tā krastos esošajiem četriem "mežu kantoniem" — Ūrī, Untervaldenes, Švīces un Lucernas. Ezeram sarežģīta konfigurācija ar daudz šauriem, upēm līdzīgiem kanāliem, kas tālu iestiepjas starp kalnu grēdām. Kopumā ezers atgādina fjordu. Ezera krasti stāvi, paceļas līdz 1500 m virs ezera līmeņa. Ezera krastos daudz ļoti ainavisku skatu punktu; sarežģītās konfigurācijas dēļ tas nav pārredzams no viena gala līdz otram. Ūdens apmaiņas periods — 3,4 gadi.

Fīrvaldšteterezers
Fīrvaldšteterezers
Atrodas Karogs: Šveice Šveice
Koordinātas 47°1′N 8°24′E / 47.017°N 8.400°E / 47.017; 8.400Koordinātas: 47°1′N 8°24′E / 47.017°N 8.400°E / 47.017; 8.400
Platība 114 km2
Vidējais dziļums 104 m
Lielākais dziļums 214 m
Tilpums 11,8 km3
Augstums v.j.l. 434 m
Izteka Reusa
Sateces baseins 2124 km2
Apdz. vietas krastos Lucerna
Fīrvaldšteterezers (Šveice)
Fīrvaldšteterezers
Fīrvaldšteterezers
Fīrvaldšteterezers Vikikrātuvē
Fīrvaldšteterezera pārskata karte

Ezera krastos atrodas daudzas no vecākajām Šveices pašvaldībām. Ezera dienvidaustrumu krastā atrodas Ritli (Rütli) pļava — tradicionālā Šveices konfederācijas dibināšanas vieta 1291. gadā.

Apkārt ezeram iespējams apbraukt, taču ceļš ir līkumains un daudzviet iet pa tuneli. Ezerā kursē daudz kuģu, 34 piestātnes. Pirms ceļa izbūves šo Šveices reģionu varēja šķērsot tikai ar kuģi. Populārs tūrisma objekts gan šveiciešiem, gan ārvalstniekiem — ezera krastos daudz viesnīcu. Ezera ūdens kopumā ir tīrs, pārsvarā dzerams. Vasarās ūdens iesilst līdz 22 °C.

1601. gada zemestrīce ezerā izraisīja lielus viļņus — cunami.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 209. lpp.

Ārējās saites labot šo sadaļu