Fēnikss
- Šis raksts ir par ugunsputnu. Par citām jēdziena Fēnikss nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Fēnikss (grieķu: Φοῖνιξ, phoínix) ir mitoloģisks putns, kurš sadegot ir spējīgs atdzimt no pelniem. Leģenda vēsta, ka fēnikss dzimst līdz ar saullēktu un mirst līdz ar saulrietu. Fēnikss vēlāk tika pieņemts kā Agrās kristietības simbols. Saskaņā ar leģendām, Fēnikss varētu dzīvot vairāk nekā 1400 gadus pirms atdzimšanas.[1]
Saskaņā ar vēsturiskajiem ierakstiem, Fēnikss varētu simbolizēt ilgu mūžu, "atjaunošanos, kā arī sauli, laiku, impēriju, ziedošanu, augšāmcelšanos, dzīvi debesu paradīzē, Kristus, Mariju un dažādus kristīgo dzīves aspektus".[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Lundy, 1876, 425. lpp.
- ↑ Van der Broek, 1972, 9. lpp.
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fēnikss |
 | Šis ar mitoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |